Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:59...priecājos, ka tur nebiju...
Neko tur nevaru līdzēt...
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:57Tūlīt viņš mani noskūpstīs un lūgs piedošnua.Noteikti.Esam taču braukuši veselu gabalu.Te tam ir īsta vieta.Neviens mūs neredz,jūra.Romantiski.Es atkal kaut kurv esmu aizbēgusi.Un nāksies bēgt vēlreiz.Tad vēlreiz.Vai arī aizbēgs viņš.Man tomēr būtu paticis,ja viņš mani noskūpstītu.Bet tam vajadzīga drosme un jābūt par sevi pilnīgi pārliecinātam,ka tas tev vajadzīgs.Tu skaties uz manām kājām galvu nodūris.Jā,svārki ir īsi un kājas slaidas.Varbūt pat ideālās.Tikai tu nesaki.Es zinu pati.Bet katrā ziņā pateiksi.Piedod ,man lūdzu.Un vēl daudz ko.Bet tomēr it patīkami,ja kāds atrodas blakus un pasargā no vēja,aukstuma un bailēm.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:57Pievienojos...arī Māras un Maritas
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:56.... vispirms kādu gudri apzagt, tad nodibināt savu banku un izplānot to pašam apzagt... vēl pilnāku
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:43Cilvēki dažreiz ir nesaprotami dīvaini.Pareizāk sakot vāji.Līdzko dzīve tikai nedaudz sagriežas virpulī,tiem apreibst galva.Un viņi krīt.No piektā stāva uz asfaltu,no krasta ūdenī.Un tik reti mēģina noturēties.Bet vajadzētu.Visspēcīgākās vētras reiz tomēr norimst.Dzīve vienreiz dota un tajā ir vieta gan mīlestībai,gan uztcībai,gan ģimenei,bez atteikšanās no tā visa.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:38Dzīves ritms ir tik saspringts,ka cilvēki nespēj sevī sajust patīkamu,jau sen aizmirstu, prāta un dvēseles siltumu.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:25varbūt atsakāmies tāpēc,ka bail atkal zaudēt...
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:23Ņirga parāva..kā būtu, ja vecis teiktu - a drīkst es vēlreiz to pašu boršča grāpi izēdīšu - .......................p..p..paklusēšu..........ja grib gaudot zem mana loga, lai gaudo, tikai man tagad miegs ciešāks un dzīve saulaināka..
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:19kādi vēl "mēs"?
par sevi runā, puiškān, citādi domāšu, ka esi no tiem jampampiņiem, kuri nav spējīgi atbildēt par savu teikto un rīcību.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 09:16rakstīt jau tu vari, bet par to, ka vienā jaukā dienā tavi garadarbi nepakļūs zem amigos debilo ekspertu cenzūras ruļļa, nekad nevar būt drošs..
raisa l. 25. mar 2012. 08:16man nez kāpēc paņem vairāk..un to labāko.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 07:29varbūt, ne vienmēr labāku un mēs to nevienmēr labāko vai vispār gribam.
kenga k. 25. mar 2012. 04:22....ne jau visi puishi ar tiiraam domaam uzbaazjas jaunaam kaininjieneem kas smukas....padomaa pati...
Dzēsts profils
25. mar 2012. 04:06Turi acis un ausis vaļā,nevērtē vīru pēc izskata!...
Dzēsts profils
25. mar 2012. 02:57Necel savu dupsi tik augstu,uzpļūtīsi uz kājām,lai slavē citi,tad būs ticamāk! Nepatīk mūsu ģimene,tad staigā uz oHo.lv,draugiem,lv u.c. čatu,kur Tev atradīsies domu biedri...
Māris K. 25. mar 2012. 02:46Dziive ir ljoti sarezzgjiita lieta.
Un nesaprotu kaa var likties vienkaarscha.
Vai var man kaads paskaidrot ko siikaak par torsionu laukiem, par dziivi peec naaves,
Pasaule pilna ar nepavisam ne vienkaarschaam lietaam.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 01:41Pārdzīvojam zviedru,vācu,krievu laikus,pārdzīviesim arī latvijas laikus,tiks pie varas Olšteins,tas ievedīos kārtību!...
Ingrida X. 25. mar 2012. 01:38Ewa.
es..pirms gadiem trim nu jau, mainot dzīvi savu, noīrēju ko....sev pilnīgi svešu...nu uzrunāja šis dzīvoklis, vieta, kurā tas...- un viss.
Pirms- biju mitinājusies tikai privātmājā; ok- atgriešanās tur man garantēta; bet- ne par to ir stāsts.
Pirmais kaimiņš, kas izteica aizrādījumu, ka esmu mašīnu novietojusi ne tur un- ne tā....ok, tagad miers- radu spēju sevī rast kompromisu- cilvēkam, ja neiet ģimenē visai, kaut kur jau jāizdemonstrē sava noteikšana...; traki jau- izbijis policists, kam tagad- vērte nekāda....; un tad- citurīt- pagalmā uzrunāja cits kaimiņš- ar pavisam citu attieksmi un citu skatījumu uz lietām...........Man likās- sapņoju- goda vārds!!!!- bet- cik tas ir svarīgi, ja- kopdzīvošanas mājā, Tev ir cilvēks ....savs.
Lai veicas....ko citu??? :)
tamara m. 25. mar 2012. 01:30Ja dzīve ko atņem,kas jau bij mīļs'-tad varbūt arī iedod ko labāku.Bet tāds sasaluma moments,kur ar prātu saproti,ka dzīve turpinās un tomēr ir jaiziet kādam posmam cauri.Atteikties ne nokā nevajag,jo 5.minūtes laimes arī ir daudz,iespēja sev vienmēr ir dota.Bet to īsto un patieso ,jau izvērtējam savādāk- te nu ir tas āķis.



