ka pelei-viltigi izliktam lamatam.

Jā ir un lauki tiek sakopti, ja nopērk sveštautieši, viņiem piemīt atbildības sajūta un saņem ne mazo summu.

Viltigi izliktam lamatam,ka pelei.

Nezinu...Kāds metās savā biznesā,kāda priecājas,ka ir bērni.Bet nekur neliksies:palaikam uzliesmos vienalga.
Pamēģini atrast kādu garīgo aizraušanos.gadās,ka palīdz.

Neradojos ar vientulību.
  Piekrītu Kū Kolītei 15:28  

Interesanti gan, kāpēc šīs divas lietas viena otru izslēdz? Kaut ko tādu dzirdu pirmo reizi  

Valdi, te jau gandrīz katru dienu kāds raud par zudušo mīļo, un kā sirdssāpes sadakterēt, -tā ka nav ko apcelties.

Ilze, amigosā ir n-tie blogi ar līdzīga satura ierakstiem par sirdssāpēm... Meitenes Tev jau vāirākkārt ieteikušas atrast kādu nodarbi- lai nav laika sevi žēlot un skumt. Ir jādarbojas, nav ko rokas nokārt un vaimanāt. Paturot sevi slikto emociju spriedzē nekas labs nenotiks, paanalizē, kas Tevi priecēja, pievērsies kaut kam jaukam, draugiem, boulingam, garām straujām pastaigām ārā, kino (ne ziepjuoperas)...

   ... pāršķiru nākamo lappusi  

Neviens Tavā vietā to neizdarīs un vai tad tik traki ir ......, ārā tik jauks pavasaris  
  Vienisprāt ar Valdi ...  kamdēļ jāuzdod tādi jautājumi, kuriem zin atbildi pats, nevajag sevi mocīt, ar to arī palīdzēsi sev.

Es katru dienu visdažādākos veidos veru pieļaujamības robežās sirdi un dvēseli vaļā, tikai jūs neviens un neviena nespējat ieraudzīt vaļējo ceļu uz sirdi.

Tā varētu būt, ja staigā aizvērtu sirdi...  

Mairit, tak ne jau te, jopiķ. Un vai tad cilvēkam vairs patmīlības nav ne grama, ka te par muļķi sevi jāizliek visai pasaulei.

Jā! Līdz šim tas ir izdevies. Savādāk nemaz nevar būt!

An Da, neviens ķirurgs sirds kambari never vaļā bez ļoti rūpīgas telpas, instrumentu, roku utt...sterilizācijas', bet Tu gribi publiski te kādam atvērt sirdi, tādejādi radot apstākļus tīras jaukas dvēseles bojā ejai.

Tikai līdz Stokholmai? Nepavisam nav interesanti.

Šis stāsts ir caur un cauri izdomāts, par ko liecina dažas nesakritības ar durvju skaitu, jo sākumā bija tikai vienas, bet beigās jau parādās 4 vai 5, turklāt aizvērtas   Nākamais - darbība nenotiek ne 17., ne 18. gadsimtā bet 1962. gadā, darbojošās personas ir lauku sievas, kuras ne vienu vien veci ir spējīgas nolikt pie vietas, kur nu vēl 10 gadīgu šmurguli. Augstākais, ko kāda no viņām šajā situācijā būtu varējusi izdarīt, pateikt: Tiš, puika, tev vēl par agru uz tādām lietām skatīties! Un aiziet aizvērt durvis.
Skaidrs, ka Laurītim ir psiholoģiska trauma no kāda bērnībā redzēta "šausmīgi uzbrūkoša šekuma", un tad nu viņš, atmiņās kavēdamies, to visu pareizina ar 20  

...Lauri... vai tici Mīlestībai

Ja tu nebūtu kāda mīlestības vērts, tevis nebūtu vispār

Pateicos agenturai par sapratni-ja pietuvinati-viss daudz sarezgitak!

Bet cik stipra tad ir viļņošanās?