Dzēsts profils
4. apr 2012. 19:15...vaļējais ceļš ...kapu vārti...bet tie tik šausminoši...
Droši vien, par tiem arī komplimentēji... robežu nejuzdams...
Dzēsts profils
4. apr 2012. 19:15Ja godīgi - šoreiz ir pamatīga pretruna sanākusi.. Tu, Lauri- izmēgināji kā ir, kad saka komplimentus- falšus, nepazīstot cilvēku, tikai tādēļ, lai paspēlētos... Pie tam - visai tai putrai pievienoji vel vienu ne visai korektu lietu- melus..Tad, kad Tevi, kā Tu pats raksti- pieklājīgi centās atšūt un beigās atšuva arī-- tad Tu uzmet lūpu- abet kā tad tā? Un meties atkal strostēt Amigosdāmas- nu jau visas , par to pasu veco , labi apdriskāto komplimentu tēmu... Pats , būdams spēlmanis un baudīdams savas spēles, Tu pārmet citiem, ka tiem arī speles patīk.
Vai tik vaina nav tajā, ka šī spēlīte beidzās - ne pēc Taviem izdomātajiem noteikumiem?
Ingrida L. 4. apr 2012. 19:15Kaut kā taču dzīvība jāizvelk, ja nevar pāri robežai, nu tad, davai, tepat uz vietas !
Ar mentiem padalīties vajadzēja, vai licenzi nelegālo iegādāties, viss aizietu kā smērēts .
Muļķis arī pirtī dabūs pērienu !
Ingrida L. 4. apr 2012. 19:11Tas nav iespējams, jo ik pa laikam atmiņās kas uzplaiksnīs !
Teikšu kā ir, arī man bij tas gods to piedzīvot, bet galā tikusi neesmu, ir žēl nepiepildīto.
Esmu sevi norakusi darbā - nelīdz,daudz ceļoju - nelīdz, lasu - nelīdz, meklēju citus variantus - neder.
Bez aptaisīšanas, kā Valdis izrakstās, KO , NU ???
Jā un vēl kas, Sevi mīlu ļoti !
Vasilijs P. 4. apr 2012. 19:07Pamatojums.Ka radikalak,un bez zaudejumiem parstradat zudiba ejosos partikas produktus un atkritumus?
Dzēsts profils
4. apr 2012. 19:02Atkarībā no akmeņu lieluma, mešanas stipruma, biežuma.... kā apšaudē.... kad akmeņi sasnieguši līniju pār ūdens līmeni, tad vairs neviļņojas...tikai skaņa, kas rodas akmenim pret akmeni atsitoties...atbalsojas gaisā...
Un vispār ūdens necieš...sadalās šļakatās, tad atgriežas un saplūst atkal vienā...
Dzēsts profils
4. apr 2012. 17:43Paskat...,jauki rakstìts...! Lai izdodas! :-)
Dzēsts profils
4. apr 2012. 17:22Tas nav tik viegli,jo kādu laiku sāpēs un tik laikam jāpaiet,lai
tiktu visam pāri.... Man vismaz gadu vajadzēja lai nebūtu vairāk jādomā,un
noņēmos ar ko interesantu,kas pašai patīk,lai nav jādomā!
Citu nezinu ko ieteikt...
Frēzija v. 4. apr 2012. 17:21Bez apņemšanās nekas nenotiek, noticot savām spējām var paveikt neiespējamo ... it kā.
Dzēsts profils
4. apr 2012. 17:20Kādreiz ar noder vientulība,lai pabūtu viena zināmu laiciņu...








