...vai tad dažreiz nenotiek kā tas pats no sevis,neatkarīgi gribam to vai nē.....

Vienkārši...kādai velk uz čīkstēšanu... bet tā neesmu es....

...a,kurš tad saka,ka ir vietas?!....bet ko darīt,ja tās tomēr ķīkst?!

Nav jau gan pirmā reize.......... tāpēc arī tagad nemūku, mēģinu visu saprast un sakātrot... tomēr liekas, ka šis ceļš nekur neved.
Paanalizējot sevu un iepriekšējās attiecības sapratu, ka izvēlos sev galīgi neatbilstošus cilvēkus. Agrāk par to daudz nedomāju, tikai pēdējā laikā esmu sākusi analizēt un saprast sevi un savas attiecības ar citiem.

Ja godīgi, man bail. ka aizmukšu un tad atkal viss atkārtosies tikai nu jau ar citu :(

Vai tas ir pietiekami labs iemesls, lai paliktu kopā?

Vēlies dzīvot jauku,interesantu,aizraujošu dzīvi,tad čīkstošām durvīm nav vietas,kā to ,An Da, teica.

....tu par rozēm,vai ko citu An Da.....

Katram jau tomēr sava privātā teretorija ir vajadzīga....ja visu laiku ēstu tikkai un vienīgi medu,tad arī tas sāktu šķebināt!

...ēd nost...

Gundar, Aldim Drēģerim taču ir vēl daudz labākas dziesmas, kā piemēram, "Meitu mājā lukturs spīd", vai kaut kā tā...   Acīmredzami nezin, citādi negaudotu par savu  prāta diskriminēto stāvokli...

...nu labi ka neesmu veģitāriete....   

...es nemūžam neiešu prom...

...un lai turpinātos... tomēr bez sievietes... būs Dinozauru liktens kārtā...
Emocijas un jūtas...vissiltākās...maigākās... ja viņi to zinātu....

Aleksandr,netaisos ne ko ne piebilst ne noliegt....un man bieži liekas ka pa ātru....bet vai tas dod mums iemeslus neapdomīgi to tērēt jaunos meklējumus.....vai dzīvot tikkai un vienīgi atmiņās?!