Daina, tā nu iet ar to runāšanu, ka jāiemacās formulēt sava doma īsi, koncentrēti, tad arī neteiks vecāki, ka nav laika sarunām. Iespējas informēt par saviem plāniem saturīgi koncentrētā veidā ļautu vecākiem gūt parliecību, ka nelidinies pa gaisu.
Man arī nepatīk garas pļapīgas runas par nākotni, jo tad bieži vien beigās vairs neatceries, no ka sakās saruna.
Ar konkrētiem faktiem- kur, kas, ... ko noskaidrojusi, kādi varianti, kas šķiet pieņemams, plusu, mīnusu analīze.

Redzi, spontāna rīcība pati par sevi - it kā nav nekas slikts. Taču- tas ir arī liels risks- 10 reizes sanāks, bet 11.- pašā svarīgākajā-  var arī saiet galīgi auzās.. Un vecāki noteikti gribētu, lai Tev dzīvei būtu kāds pamats- zināšanu  , kas būtu stabils un dotu iespējas  - jau apzinātas un izvēlētas.
Jā , ir nepatikami, ja vecāki atrunājas ar laika trūkumu,un nevar izbrīvēt kaut pāris minūtes sarunai, bet- vai nu ta ir, ka nu nemaz, nemaz nesanāk ar viņiem saprasties..
Mūsmājās ir savādak- gan es pati esmu liela runātaja, gan vīrs, gan dēli- ir pieraduši dalīties ar mums savos plānos un nodomos..

no celmiem jauni meži dzimst - tik izīmē tiem vagu. un akmens, robežakmens, jaunu līkopu ar nāburgu dzers, pie pilna galda, ko abas sievas sakārtos. pat balta drāna būs pār dēļiem, glīts un sakārtots tas galds, tur sēdēs tēvi blakus dēliem un leposies ar savām mātēm.

    Bankas kontrolierim iedos,lai tās nekontrolētu,atsledznieks ar Saskaņas centru papūlējās veidot likumus, lai augst a ranga blēžus, bez atļaujas, pat papurināt nedrīkst!  

Nē, esmu par vienlīdzību, mierīgu līdzāspastāvēšanu ,pat  par daļēju suverenitāti , jo katram cilvēkam ir savi dzīves uzdevumi, kuri , diemžēl, ne vienmēr ir kopā veicami.
Esmu par uzticību un uzticēšanos, jo kāda jēga tad kopdzīvei !? Ja tā ir vadlīnija, tad par dzīves viļņiem nav galva jālauza !
  Svarīgi saprast sevi un otru - vai būs iespējams iet kopējā solī !?
Zinu, ka tas izklausās pamācoši, bet vai pati Dzīve nav viena liela Mācība ?

Es nedomāju, ka ar savu spontāno rīcību nevarētu dzīvē sevi pacelt. Tieši dēļ tās man ir bijusi tā iespēja iegūt pieredzi tūrisma jomā strādājot 4* viesnīcā un arī pašlaik man ir darbs, kuru arī neapzināti, vnk no savas rīcības ieguvu. Es ļāvos savām izjūtām un tas vnk aiziet.
Es nenosodu savu vecāku padomus un es saprotu to, ka viņi vēl tikai labu. Taču kaitina dažreiz tie vārdi:"Tu jau neko nedomā darīt, es neredzu ka Tu kko meklētu un domātu par studijām utt.." bet tā nav taisnība. Vnk tas, ka es to neizrādu publiski un nerunāju par to ar saviem vecākiem, jo tas ir mans dzīves ceļš, kas jāiet un ir, kas to saprot, bet tas ka viņi to ieņem galvā kā vispārīgu patiesību un viss. piemēram, cik reizes es neesmu mēģinājusi ar mammu par to runāt, bet viņai neesot tam laika jo esot citi svarīgāki darbi.. ziniet, būdama vienīgais berns, tas sasodīti sāp. Un viņi vēl brīnās kādēļ es no viņiem izvairos. Jo tad kad es cenšos spert  soli uz priekšu, kāds no viņiem pasper divus soļus atpakaļ..

Piekrītu, Sonja, īpaši, ja sieviete nāk no ģimenes, kur māte vienmēr ir pakļāvusies vīram un vīrs nāk no ģimenes, kur vīrieša vārdam tik spēks. Sieviete vienkārši pakļaujas, neko neprasot.  

tā notiek ja neredz pāri sadzīves situācijām  ...  sadzīviskā tuvredzība

Tādu Kontrolieri  par labu atzīs dāmas, kurām ir dikti zema pašvērtējuma un pašapziņas izjūta. Un tas var tik ieaudzināts kopš bērnības- vai nu viens no vecākiem,vai abi( tad ir pavisam traki)- ir visādi pacentušies izdarīt tā, lai meitenei, sievietei būtu bail no visa kā- no dzīves, no sadzīves,  un visērtākais šķistu- pārlikt atbildību par savu dzīvi uz otra pleciem. No sākuma - vecāku, pēc tam- vīra/Kontroliera. Principā- tās ķēdītes sākums ir vecāki un vecāku vecāki--- kāds tur vēl ir bijis piemērs ģimenēs.

Tev, Inese, es arī varētu piekrist.

Ne vienmēr trauslām. Ir iespēja, ka kontroliera nagos tiek vardarbībā cietusi sieviete. Jo sākuma stadijā tas izpaužas ka rūpes, gādība no kontroliera puses, pakāpeniski novedot sievieti līdz apziņai, ka bez kontroliera viņa nekas nav un pazudīs. Pārtraukt šādas attiecības nav nemaz viegli.

Vīrietim, lai pateiktu tos vārdus ir vajadzīga dikti liela , hmm, drosme ne drosme , bet gribasspēks gan. Jo , atzīstot  šīs lietas- nebija taisnība, kļūdījās, --- viņš automātiski var sevi neuzskatīt par mūžīgo varoni un uzvarētāju. Un virietim tas ir dikten smags trieciens . Sieviete šajā ziņā ir daudz elastīgāka..jo viņai visos laikos ir bijis jāizdzīvo un jāspēj parūpēties par pēcnācējiem...
Par tāda veida "kļūdām"- cietumā sēž, nevis par cilvēcību muld.Sorry, ka tik skarbi, bet-  nevaru iedomāties, ka sitāda izdarība varētu tikt klasificēta pilnīgā nopietnībā kā "kļūda".

Patstāvīgi pārmetumi,aizdomas un atklāta neuzticēšanās sievieti pazemo.Varbūt ne viņu pašu,bet katrā ziņā viņas jūtas gan,jo vīrieši paliek bīstami,kad viņi sāk uzklausīt tikai savu iegribu balsi.

Kamēr neizlasīju komentārus, nodomāju, ka esmu atpalikusi no laikmetīgās dzīves, jo nesaprotu, par ko iet runa. Mērķis? Ko bloga patiesais rakstītājs cenšas panākt vai noskaidrot?

Tās gudro cilvēku domas bieži vien tiek izrautas no konteksta un piesauktas vietā un nevietā. Ja cilvēkam ir galva uz pleciem, tad savas domas jebkurā jautājumā viņš ir spējīgs formulēt pats. Bieži piesauktajai it kā Sokrata frāzei: "es zinu tikai to, ka neko nezinu, bet citi nezina pat to" es kategoriski nepiekrītu. Un tā varētu turpināt arī ar citu korifeju izteikumiem. Par konkrēto teicienu arī varētu diskutēt  

Paaudžu konflikts- tā ir tik pat sena tēma , cik sena ir pasaule kā tāda..
Doma, ka vecāki nevēl neko sliktu- ir laba, taču maz palīdzēs .Tāpat- dzīves filozofija vēl neskaitāmas reizes mainīsies un papildināsies- kopā ar dzīvespieredzi un nodzīvotajiem gadiem.
Manuprāt, Tavi vecāki gan mīl Tevi , gan pieņem tādu kāda esi, tikai visādi cenšas ievirzīt Tavu darbošanos un domāšanu tajā ceļā, kurā , viņuprāt, ir vismazākā iespēja dabūt lielus un sāpīgus punus. Savā ziņā , viņiem ir pilnīga taisnība tajā, ka ļoti daudz šajā dzīvē ir jāpanāk ar pacietību, neatlaidību un  gribasspēku- ne vienmēr  spontāna rīcība, un nepārtraukta dažādība nesīs jūtamus rezultātus.
Ineta labi paskaidroja- ja vēlies, lai vecāki ieklausītos Tevī un jums sanāktu dialogs- pamēģini izprast arī viņus- un aprunāties viņiem saprotamā valodā- ar konkrētiem piemēriem, argumentēti un mierīgi..  

Ja neesi satikusi īsto tad   ....  neesi  to  pelnījusi  nu ... varbūt idiotu Lauri

Khmm...aga,es sapratu,tā tik bija Valda bļaustīšanās atbalss,kas te blogā atskanēja,tāpēc jau tik neizprotama

Dubultportrets, skaidrs!

tas nav mans   es māku rakstīt blogus, šitas nav mans.