Nauris N. 24. apr 2012. 00:24Kuram negadās ! Tāpēc atceries Bonda, Džeimsa Bonda , spārnoto teicienu - Nekad nesaki nekad !
Nauris N. 24. apr 2012. 00:14Klusēšana ir lielākā vardarbība pret savu mīļoto , sliktāka par teroru !
Gundars Ī. 24. apr 2012. 00:13
...bet lai patiesie vārdi...neatmirst...
Ingrida X. 24. apr 2012. 00:07.............es, Max, nedomāju un nevēlos dzīvot atskārsmēs- pēc gadiem- man žēl- NEKAM- atdotās sevis plosīšanas. Es patiešām - PATIEŠĀM!!!!- VĒLOS KO MAINĪT ĻOTI. Un- rīt atkal būt pateicīga, ka man dota diena jauna.
Zini- tas tā- starp citu- lasu tagad Dafnes di Morjē "Mums bija reiz viss"; un Tu man šausmīgi sasaisties ar Džeiku; īpaši- tādēļ- ka reiz ieskatījos albumiņā Tavā.
max m. 24. apr 2012. 00:01Tas ir svétiigi,ja paliidzéja,Ingriida!
vispàr..,viss jau ir tikai pupu mizas,ja tà padomà..péc gadiem..,pat nesapratiisi,par ko iespringi..
Ingrida X. 23. apr 2012. 23:50Es vakarvakarā, Max, to darīju stundas divas vai vairāk.
Un tad, kad biju izlasījusi un pārlasījusi vairākkārt, tad- sekoja saruna "dzīvajā", ar cilvēku citu, kas bija kā turpinājums tam.
Šorīt- es patiešām pamodos cita. Neesmu utopiste, neesmu stulba, cik zinu- viss var mainīties atkal.....bet- šimbrīžam- goda vārds!!!!- es saprotu, cik daudz visa kā mums dots, lai nezūdītos!!!! Un- lai nedzīvotu no tā: nez, viņš dos ziņu, vai ne....jo- tā jau nav patiesība nekāda; pašapmāns un- stundu nozagšana sev. Dzīvot- gaidot- kaut ko- no malas- nožēlojami dzīvot.
Dzēsts profils
23. apr 2012. 23:47Manās acīs tiem nav nekādas vērtības , bet šodien tādu ir diezgan daudz .Nezinu , varbūt tādi laiki , katrs par sevi un locās kā nezāle ūdenī .
Ingrida X. 23. apr 2012. 23:43Viva, nakts vedina uz to, kas esi no tiesas, kad diena....nospēlēta, ne slikti...
Man palaimējās ļoti- vakarnakt skaipā mani rosināja runāt, izteikt visu, kas krājies, jau pailgi....Puisis, neiepazīts, kurš ļāva man raudāt, tad atkal- smiet.....vnk- es nezinu, kā tas tā sanāca, kā ne, bet.....nu dabūju no sevis to smagumu- ne aiz kā- aiz visa kā- ārā....saruna, stundu trīs garumā, man palīdzēja šorīt atmosties laimīgai, ka- atkal jauna diena. Esmu bezgala pateicīga Cilvēkam tam; jo- es nezinu- kas un kāpēc- bet dažbrīd- tieši tad, kad šķiet- nu nosmaksi pati no sevis!!- tiek piespēlēts kaut kas ...tieši tāds.
...es zinu- ne vairs par dzejoli stāsts, bet- braukājoties šovakar- kā vnm- tāpat- man bija jādomā par to, KAS un KĀPĒC notiek tieši tā....
..man, jā, mazticīgai, visam, nez aiz kā- PAR KO????- nu stāv tas eņģelītis blakus, uzmana un sargā.....kaut- neesmu pateikusi tādu dziļu un īstu- paldies- ne reizes...par to man atkal jādomā.....par tukši izniekoto laiku, par tukšo atdošanos, dažbrīd..par visu to, kas ļāvis nobraukt no sliedēm....
..tā ir nakts, kas liek /atļauj/ rakstīt ko tādu; un- tā esi Tu, kurai to rakstu.
Dzēsts profils
23. apr 2012. 23:39Paldies par izteiktajiem viedokļiem un padomiem.
Skārlet, varbūt sanāk, ka divkoša mīnusiņi pievelk kādus ar plusiņiem?!
max m. 23. apr 2012. 23:28Ingriida
Palasi Jolie Sailor blogus,pati teici,ka pacel!
Dzēsts profils
23. apr 2012. 23:23Ingrīd , nav tādu recepšu , varbūt - tā kkā ...
... ir reizēm svētīgi
asarās nolīt uz zemi ,
jaunai pirms uzplaukt -
ziedēšanai ...
max m. 23. apr 2012. 23:22nezinu,ja Viva atlauj..,labàk jau izlàdéties..
Ingrida X. 23. apr 2012. 23:22....es atbildēju dzejiolim; atvainot- ja galīgi ne "pa ķeksi" ielīdu pa vidu sarunai kādai. Jo- rakstījusi, nepalasījusi apakš bloga neko.
..piedošanu tiem, apakš manis
Ingrida X. 23. apr 2012. 23:19Ir reizes, kad domā ļoti- runāt ko vai ieslēgties klusumā. Un- par cik- bieži- pārāk bieži- esmu sarunājusi daudz lieka un tukša, tad......laikam ieslēgšos klusumā. Ja spēšu.
Jo- sāpēs jau šā...vai tā.




