...varbūt esi kādā brīdī pārsteigusies...un vēlies, lai viss ir kā senāk... bet piekāpties... kaut kas liedz...

Droši vien kompromisos, bet neba tādēļ cilvēkam jāpārstāj dzīvot un jāsāk rakņāties un zemoties kādam, lai tikai faktus izzinātu. Es ticu cilvēku godaprātam- vismaz sadzīvē, un , jā, esmu pietiekami naiva, lai ticētu, ka arī varas ešalonos ir pa kādam goda cilvēkam. Un vēl-  ja vienlīdzīgākie var faktu materiālu piedāvāt tikai no sava redzējuma, ar viltu un savām interpretācijām,tas nenozīmē, ka tā ir patiesība. Man tikai žēl, ka ļaudis ļaujas šīm spēlītēm.

Tā nav bēda    vienmēr paliek jaunas iespèjas. Kā tev šis ķekriņš;
Vārdi, kā saldas ogas no vīnogu ķekara. Tie sabirst tavā priekšā, Kā dāsnums, kas radies cauri gatsimtiem un nepārstāj veldzēt cilvēka prātus. Paver iespēju jaunām atziņām un priekam...    

..tās ir sajūtas, kad kaut kam nav pielikts punkts...kad kāds ir aizgājis....atstājot aiz sevis...daudzpunktes..!
Tas nav godīgi pret otru, jo neziņa ir kā purvs...gribi tikt ārā, bet tā velk arvien dziļāk!....vari tikai minēt, bet minējumi atbildes nedod...

...žurnālisti...nebūšanu atklājēji...   zini kur paliek...   viss tāpat turpinās...
lapseņu pūžņa pabakstīšana... reakcijas...

Skàrletai!

Uz faktiem turās patiesība, tie spēcīgāki par jebkuriem nepamtotiem vārdu savirknējumiem. Bet nevienmēr vārdi izšķir lietas būtību. Būtiskākais rodas kompromisos, noliedz to vai nē...

mjā ,teikšu tā ,ja brīvība pie attiecībām tik ļoti ir jāizceļ pāri visam ar lielajiem burtiem ,tas jau nozīm';e ,ka baidies no -attiecībām ,katik kautkas nenotiek ,ka tik mani ,k';ads neierobežo un tad ir tā -no tā no kā cilvēks baidās to vins nezkapēc dabū sev balvā  

Kurš tad saka , ka noteikti tā ir demokrātija( vai dajebkas cits)?
tas ir pēc principa- uz sētas arī ir daudz kas sarakstīts, bet tur - tikai dēļi. Ko tu dari - ej garām sētai, iesper šamai, rāpies pāri- lai paskatītos, kas tad tur īsti ir- tā jau ir personīgā izvēle.
Un ar tiem faktiem ir tieši tapat- nekam nav jābūt ar obligātu būšanu, tādēļ, ka kādam , teiksim Tev , tā gribētos.. Ja konkrēti Tev kādi fakti ir dikti interesanti un gribas zināt- tad ir jāiet pašai un jāmeklē, jāizzin, jāsalīdzinā - ar citiem faktiem, ar informāciju, ar piedzīvoto- ar visu, ko vari.. nevis jāgaida , ka kāds( kurš sevi pozicionē kā taisnīguma balstu, kurš ir to faktu paziņojis, kurš ir kaut ko izdarījis) - nāks un izliks visu - pienesīs tā teikt uz šķīvīša klāt. Tad, kad kaut kas par tiem faktiem ir tapis zināms- varēs lemt- kā rikoties talāk- piedalīties, nepiedalīties, protestēt, ignorēt, pasmieties ...u.t.t.

vaij ,es laikam šo Tevis rakstīto mīklu neatminēju ,vai mēs runājam par politiku vai par kautko skaistu?
ja par politiku .tad es emu par diplomātiju , ,laigan visās ar cilvēku saistītās attiecībās vajadzētu pielietot diplomātiju ,lai kāds tumsonītis stājas pretī ,varbūt ,ka kāds tikai domā ,ka otrs ir tumsonītis ............

...un kādas tad bija vīnodziņas no tava dāvātā ķekara,skābas vai saldas? ...laikam jau saldas un nevēlējās dalīties....

Un..., aizgāja ar visu to vīnoga ķekaru, ko tev dāvāju...?

...un kādu tā tracināja...bet lai....lai citam mīļš taustiņš delete,es esmu pazīstama un man tūvākas atiecības ar copy un  paste....
...kā tur bija ar to konjaku....jo senāks jo labāks

Katra diena jau ir dāvana, šodiena, kurā tu dzīvo, nevar būt, nekas cits, kā viss labākā...

Jaukumiņ, man nav tādas mīlestības, kas dara sāpes. Paldies Dievam.

Kautkur vakar jau redzēju līdzīgu dzeju vienā blogā?    

Katrs sev atlasa to faktu materiālu, kas interesē konkrēti viņu, bet faktiem IR jābūt caurskatāmiem. tā NAV demokrātija, kurā kādi ir vienlīdzīgāki par citiem , kaut vai faktu pieejamības ziņā. Tā ir bezkaunīga manipulēšana ar cilvēkiem un sevis izcelšana pāri viņiem. tāpēc es gribu ZINĀT, nevis ditancēties vai izbeigt. tad nav ko velti vazāt taisnīguma jēdzienu, ja pats slēpies aiz meliem.

Līga ,es tāpat kā Tu esmu sieviete ,un mums sievietēm pienemamās sāpes var būt tās kurās mēs radām dzīvībiņas -tā kāds mums sievietēm ir nolicis un tā tas ir ,vēl es saprotu t';as sāpes ,kuras mēs ciešam par saviem tuvajiem un mīļajiem .ja tiem ,kas slikts ,ļauns noticis ..........bet ,ja cilvēks ko es uzskatu par savu Mīlestību dara man sāpes ,tad ,kam man tādu Mīlestību ,kas mani nepaceļ un neliek laimē lidot ,bet aplauž manus spārnus ,jeb man tie jāslīcina asarās un atkal es nevaru lidot ...Mīlestība ir skaista .............

Kas veido- politiku, vēsturi, notikumu atspoguļojumu- vienalga- tv, citos masmēdijos..?cilvēki. Un tie principi, tās likumsakarības, kas pastāv attiecībās starp indivīdiem- tās pašas ir arī sabiedriskajā telpā, tikai - citos mērogos.
Tāpat kā cilvēki var manipulēt viens ar otru- šaurā tet-a-tet  situācijā, tas pats var notikt un notiek arī  plašos mērogos. Tā ir vesela zinātne un smalka tehnika- kā panākt kaut ko sev vajadzīgu..
Šādā plānā , izvēles jau ir tās pašas- ja nepatīk- nav pieņemami- nepiedalies, nedari, distancējies. Visus faktus ne vienmēr ir pat iespējams zināt, jo to ir ļoti daudz.

Pieņemt var sāpes, pieņemt var prieku- bet jāzina ir. Gudrība rodas no zināšanām...