rītdienas galvas sāpēm

Brīnišķīgu Tev vakaru , Sarmīt ..., un kādu , kurš auCtiņā dzied -

Neiedziļinoties komentos , piesakos uz zives degustāciju !

es tai zivij pat ellju nepievienoju..kau kriksiti jau var..bet patiesiibaa tev taisniiba...pludmales sezona tuvojas.....bikini..saule un iedegushi puishi..ullallaaaa

Zveja veiksmīga,...- ar rezultātiem,   ieguldījums nākotnei...

...jav...

.

Ewa, pēc 18-iem vairs nevar ēst...pludmales sezona tuvojās
Es offā! Dosim vārdu VIŅIEM

to visu apkopot..un kadu gramateli var izddot..tev neslikti sanaak RRR AAA

Dažreiz es domāju par daudz un daru par maz. Tāpat kā ikviens no mums. Piemēram, ik pa laikam sanāk satikt kādu itin piemērotu kandidātu randiņam. Bet tā vietā, lai ķertu mirkli un sagrābtu viņa roku, ievedot mūs abus kopīgā piedzīvojumā, manu prātu pārņem auksts aprēķins.

Es sāku skaitīt visas tās lietas, kas varētu noiet greizi vai vienkārši nestrādāt. Es nezinu, kur dzīvošu nākošgad un kurā pasaules malā būšu pēc gadiem desmit. Un puisis nav zelta zivtiņa akvārijā, kuru var vienkārši paņemt līdzi. Un es par to domāju it kā mēs būtu pāris, nevis divi nesen kā iepazinušies puiši. Kā tas ietekmēs mani, kā tas ietekmēs viņu un, nezinu, kā tas izmainīs pasaules līdzsvaru.

Un tā es risinu savu aprēķinu, un izdomāju, ka nav vērts riskēt, ka tik nesanāk iebraukt kaut kādās nepatikšanās. Un.. un nekas nenotiek. Aprēķins ne pie kā laba nenoved. Aprēķins nesagaida mājās ar siltām vakariņām un nesaka arlabunakti. Galu galā es rītos pamostos viens, pat bez puiša citā pasaules malā. Un jūtos nedaudz kā zaudētājs. Nākamreiz, ja būs simpātija, ķīmija un viss pārējais, sekošu sirds vai neprāta balsij un ļaušu notikumiem ritēt savu gaitu. Kas zina – varbūt liktenis būs manā pusē un aprēķins būs bijis tikai un vienīgi maldugunis biezā miglā?

Labi, es eju nodarboties ar andropauzi sasniegušā Dona Kihota psihoanalīzi..., lai saprastu vnk. saprastu...kāda mārrutka pēc viņš tik slavens...un kāda mārrutka pēc katrā ģimenē jābūt grāmatai par viņu....ar jums bija jauka..., bet Hasta la vista!

Sandri ,    

......galvenais uzdevums ir laicīgi sākt melēt netīrās veļas grozu, patreiz tas jav notiek

Jaukumiņ , paldies ...

...saule jūrā kad brien ,
zelta tā - jostu sien ,
paliek viļņos tās atspīdums -
Tev , man , mums , visiem jums ...

es vairs neko nesaprotu..mana zivs ir gatava....apetite jau pargaja.:))

Par to jārūpējas...-kādu pleķīti vienmēr var atrast.

Mēs sēdējām un sarunājāmies.. par attiecībām, protams. "Attiecībās man ir svarīgi, lai tas cilvēks, ar ko es esmu kopā, iemācītos man uzticēties," es apstājos un apklusu. Veikls gājiens un manis izteiktais bija izskanējis savādāk, nekā nodomāts. Neredzams apmāns. Ieradums, kas izveidojies sen, sen atpakaļ. No laikiem, kad par "to nevarēja runāt". Laikam jau vecie ieradumi tik ātri neizzūd.

"Attiecībās man ir svarīgi, lai mans puisis iemācītos man uzticēties," es sevi pārlaboju. Pasmējos, jo tagad manis teiktais izklausās daudz labāk. Un arī sajūta pavisam cita. Brīvāka, patiesāka, bez puspatiesībām, vai sarežģītiem manevriem.

Tas cilvēks, vismaz manā gadījumā, būs puisis. Un kāpēc gan to tā arī nepateikt?

    šitādas dvēseles menstruācijas....    Jāni, esi draugs...atsaucies!

Jānis ateicās no Hota lomas, bet režesors šim neuspēja atrast "pančo " un to nesēju...

Ingrīd , Mammas Dabas klēpis vnm ir labākais mierinājums saviem bērniem , pat ja tiem pašiem jau - bērni savi , un  - bērnubērni ..., Mamma Daba vnm paliek mums mamma - saviem nežēlīgajiem pret viņu - bērniem ...  

... man pakiek vientuļi bez plukas skatiens pāri zz plecam uz notiekošo amigosakvolandes parkā bez amigos ZVAIGZNES jāņa Plukatiņas...