jā, un lai nebūtu iebraukusi auzās no blogā uzdotā jaut.- ŠEIT UN TAGAD. Velns, kaut revolveri sev pie rīkles, bet- pietiek raustīties visa!!!! Baigā daiļrunība???? Vrb. Bet- tieši tā es sajūtos- šobrīd.

Tas laikam kāds krustojums?    Igauniski kurrat ir Velns...

Tev taisnība tajā- tas, kas traucē- pārtraukt nedzīvot tā, kā uzskatu un vēlos- tepat- uz vietas- tā esmu tikai un vienīgi es pati. Ļaujoties savām vājībām, slinkumam, neizlēmībai, bailēm. Jā, pēd.laikā esmu lauzusi daudz, no tā, kas tik pierasts un ierasts, bet- nepamet sajūta, jo- tā arī ir!!!!!!- ka tāpat tālāk neesmu ne soli. Sadaru dumības, vienu pēc otras. Bet- es gtribu būt cita!!!! Pat ....ne cita.....bet visas tās muļķības...darīt ar smaidu, iekšēji brīva, līdz galam. Un- lai tas- piezvanīs, dos ziņu man tas vai tas- neietekmētu lēmumus manus. Būt brīvai- tas nozīmē- BŪT PATIEŠĀM BRĪVAI. To es, Sonja, vēlos.

tu neizteici viedokli, tu uzdevi dikti daudz jautājumu.......tāpēc teicu neiespringsti.......katrs pats savas laimes kalējs   

Vārdi bez mūzikas ir kā mīziens bez pirdiena...   

Anne,te jau domātas intereses,bet tādas,kas neiespaido otra brīvību.

Ingrīd, padomā par to- ka visas iespējamās izvēles nav pat reāli - izmantot... Un tās, ko paņēmi no dzīves kā savējās- bija tajā brīdī vispieņemamākās. Iespējams- sobrīd jau Tu domā savādāk... bet tas nekas- Tev ir atkal jaunas izvēles, un atkal būs jāpieņem kādi lēmumi.  Par to, kas Tev ir- priecājies, nevis kaunies... to nu gan nevajag - sevi sitā nolikt.. Tu noteikti esi saprātīgs , apķērīgs un energisks cilvēks- vienkārsi ir mazliet Tev jāatvelk elpa un jāapdomā- ko īsti vari un Tev vajag darīt. Jūti, ka ķēzi savu dzīvi- kas ir tas, kas traucē pārtraukt to ķēzīšanu tepat un uz vietas?, Besījies- okey, ir laiks besīties, bet - tas nav dikti produktivi- tatad- izbesījies, ievilki elpu- un smadzeņo- ko reāli vari un vajag darīt..  Zinu, ka tas viss tā varen didaktiski skan , bet- nekas nav zaudēts, ir pieredze, ir laba veselība, ir--- temperaments.. ir okey, un būs vel foršāk.

Ja dzīvojot kopā, otram dod pilnīgu brīvību,tas noz.., vari vākties dillēs.

Pāri viss mēdz reizēm iet, kā plūdos, kad vēro skaistumu un šajā cīņā kā balvu gadiem pie kājām mīlu liec un visu, kas ir dzīves ziedos gūts, lai visos laikos esi skaista tiem, kurus mīli un pretī saņem, pārējais ir nieks, tik tiešām!

Tā arī sēdēsim neatkarībā.

Protams, var būt arī tāds piegājiens.. Man labāk sanāca, nevis kad  rēķinājos ar otru cilvēku, tādēļ, ka esam attiecībās - un ka tā vajag darīt.. bet tad, kad mani un viņa uzskati  par kaut ko man svarīgu - bija līdzīgi. Un tad to īsti nevar nosaukt par rēķināšanos ar otru, bet viss notiek vienkārsi- it kā pats no sevis. Ja to rēkināšanos ar otru liek , sorry, par daudz priekšplānā un vel uzsver- tad agri vai vēlu otrs jutīsies kā sprostā- iespējams plašā un gana ērtā, bet tomēr- nebrīvē.

.........laikam, Sonja, easmu iestrēgusi mazliet. Man liekas- tik daudz- no dotajām iespējām te!!!!!- esmu palaidusi vējā, ka......nu nespēju domāt par iespējam kaut kur citur; man jāpagūst vēl te; jo- man ir kauns- tieši tā- KAUNS!!!!!!- PAR VISU, KAS MAN DOTS- LABU VESELĪBU IESKAITOT, UN PAR TO, KA BESĪJOS, ŅEMOS, ĶĒZU SAVU DZĪVI......Saproti mani?????

Mazā Bizonīt,skaistas rindiņas.

Ak, šās skumjas mūžīgās un baigās
nokratīt kā smagu nastu laiks!
Lai man sirdī mīlas slāpes maigās
atkal iemirdzas kā zelta tvaiks!
Iecienītā dzejnieka Ē. Reitera rindas.

Sonja,attiecības veido divi.tātad arī neatkarība būs abiem pieņemama tikai tāda,kas abiem būs pieņemama.Tātad,tomēr nedaudz ar otru ir jārēķinās.

Ingrīd, visu cieņu Tavam viedoklim- kā vienmēr ass un patiešām Tavs..
man gan nebija doma par to- ka vajadzēs izmantot kaut ko, lai attaisnotu šīspuses vājuma brīžus, lielākus un mazākus..  Drīzāk- vai nevarētu būt citāds " kaut kas"- ar atšķirīgām izpausmēm,  ja var teikt- citiem spēles noteikumiem..  tas būtu interesanti..

Jau ilgi gaidīju, vai kāds man sacīs
Ir dzīve skaistāka, ja pats tu skaistāks tiec,
Un lasu to es tavās skumjās acīs
Un tavās rokās, kuras pretī sniedz.
Iekļauties varbūt palīdzēs arī šīs Ē. Raistera rindas.

Mēs esam kopā ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir labi, komfortabli- visās izpausmēs, pieņemami  un arī- ar kuriem ir līdzīgi uzskati un viedokļi- kā minimums lietās, kas ir svarīgas pašiem. Ja saprašana par to, kas ir neatkarība, kā tā izpaužas - nesakrīt, tad- vai ir vērts turpināt tādas attiecības?

Tev kādā atskanēt, lai kāda būtu dziesma, un kopā augt ar Tavu maigo kvēli, kas gaišāka par vakarvēja liesmu. Lai kādā ietvīktu, Tu viss kā sāpēs smeldzi un domas savas atraisi un mīlai šūpot apreibušo sirdi liec, kā bultu pretī dziļumiem savu garu nes.

Sopnja!!!!! Meitene, kuru te cienu!!!!!! Es, goda vārds, negribu to- PĒC!!!!!! Lai attaisnotu vējā aizlaistās dienas, nedēļas, gadus???????

Izšķirieties, ko gribat; ticiet- ka iegūsiet to;
vot- tam es gribu ticēt un likt VISAS!!!! likmes uz to. Un- ienīstu- jā!!!!!- ienīstu sevi par dienu katru, kad atkal ļāvos vājumam savam.