Kad cilvēks plāno , Dievi smejas ... Viss foršākais dzīvē  notiek  - spontāni !   Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi , dzīvam dzīvē - dzīva dzīve !

Priekš manis biku pa smagu! Bet tā visā visumā labs.

Sirds neļaujas piesiešanai , tā kā kaķis - neatkarīga ir .Vai nu pieņem kādu , vai nē ..., vidusceļa nav .Iegūt var tikai to , kurš Tev sevi dāvina ...

Aha , kā akumulators , kurš izlādējies ...

Tas mani nomierināja Signe paldies lai tā būtu

Aktuāla tad mīksta gultiņa  

Kas par daudz, tas par skādi .

Dzeltenas kurpes - kā saulītes samākušā dienā !

Man visa šitā būšana uzrauj vēmienu.Lbk 1 ko izdomāt, vakara atpūtai.

Tavs stāsts, Max, pārdomu vērts, ļoti!!!!!!!

Kā vnm- viss īstajā laikā.....par to, kā ir nenovērtēt to, kas ir- ŠEIT UN TAGAD. Jo- lai cik tas neliktos neticami šobrīd- rītdiena taču vēl tikai zvaigznēs**

Kurva ,spaniski nozime pagrieziens......

Nav jau bērnudārzs, kur audzīte visu saplāno...   un saliek pa pāriem kā deju pulciņā.

Anne, ... šoreiz no īstās zvejas....arī tā mēdz būt

Par to jau,Sonja,blogs. Varbūt tāpēc senatnes latvietis bija pašapzinīgāks un stiprāks,ka daudz fiziski strādāja

Anne,un ko Tu iesaki?

.....he,gaidīt vīru no ,,zvejas,,kamēr šī no dejas......tupiet, nu veseli,katrs savā krastā!tfu!

Kad ir fizisks nogurums- nav vajadzīga nekāda dzīves jēga, bet -ērta gulta, labs spilvens, var- masāžu, bet vislabāk- kārtīgs miegs.

...nekas nav īpaši jāorganizē...to jau jūt,- knifiņu otrā...
Nevar taču tā saplānot, kā rīkošos... ja dzīvē ienācis kāds cilvēks, viss pārkārtojas, pat dzīvesvieta, darbs... un vai vispār esmu gatava kaut ko mainīt... neko nevar paredzēt.

Man bija gadiijums shàds..Ciemojos pie viena puisha,Gintas,invaliida,kuru pazinu ilgi pirms, vina likteniigàs autokatastrofas.
Baudot vina brûtes cepeliinus(lietuvieshi)un saimnieka uzsaukto degviinu, apjautàjos,vai ko jutis,gulot 14 dienu komà..
Atbilde bija sekojosha : " biju tàdà kà uzgaidàmà telpà,ar daudziem citiem,bet bija arii citi,kuri bija atdaliiti it kà ar restém,bet citos stàvos,zemàk,kà arii augstàk,virs manis.."
Tad nu bûdams làdziigs viirs,gribéjis vienu uzvilkt pie sevis(uz savu stàvu) un pastiepis roku.Turpinàjums bija,ka roku sagràbushais gribéja vinu ievilkt pie sevis,pàréjiem piepaliidzot..Palicis uz vietas,pateicoties sava liimena "biedriem",kuri savukàrt sho esot atvilkushi atpakal..
Beigàs vél teica,ka "redzéjis",kà vina sieva lûdz shkirshanos un aiziet dziivot kopà ar vina draugu,piepildiijàs..
Nebija ticiigais,kà arii no tàdiem,kas neplàpà lieku..
Péc kàda pusotra gada,vinsh vienà piknikà,iekrita ar visiem invaliidu ratiniem upé,un nosliika..Joprojàm nésu uzzinàjis,kàpéc neviens vinu neizglàba,dzilsh,smags,vai kas cits.
Rezumé : nekad nedzeriet pie stûres!
ps,vél vinsh teica,ka negribéjis atgriezties.