tad jau Brīnumputns...žarptica...

Svarīgi ir zināt par sevi- ko es gribu. Tie citi atkal zinās par sevi...un ja grbas draudzību, tad domās, ka ir, ja gribēs maucību- arī domās, ka ir. Un cita pamācības lai ir tam citam.

...nu jau PUTNI shodien esam.....))))  tas putns ,kuru katrs gribeetu nokjert! rets,bet labs! ! ))

http://amigos.lv/ru/blogs  te ir tavējie.  

...tfu-tfu-tfu...

...visu dienu draudzējāmies, mīlējām viens otru un uzvedāmies kā īsti Bērni.... un nevienam tas nav jāvērtē...

Vilki iet uz podu? Tas ir kas jauns

Dusmas- tā ir normāla atbildes reakcija uz nepatīkamu kairinājumu. Naids ir - varētu teikt, ka tādas ieilgušas un [pamatīgas  dusmas..
Kad var atbrīvoties no naida, neatriebjoties?Tad, kad izproti- kādēļ otrs cilvēks ir sastrādājis kaut ko tieši tā  - kā nu tur ir bijis. Tas nenozīmē, ka izprotot tos iemeslus- ir jāpieņem un jāakceptē notikušais, nebūt nē. Tāpat- ne vienmēr tur ir  jānorisinās lielai iekšējai drāmai, lai nonāktu pie kaut kadiem secinājumiem .Naids ir pamatīgs kairinājums un liela slodze paša nervu sistēmai, kura  agri vai vēlu prasīs- atpūtu.. Un šajā brīdī , cilvēks var izlemt- turpināt visu to izklaidi- nīšanu, ar visu , kas nu tur nāk klāt, vai- apjēgt , ka tas nav komfortabli pašam- un neturpināt.

Vai tad seksss bez mīlestības nav mauc...a, jeb tā ir gultas vingrošana!?!   

Cik sarezgiiti,gradàcijas - rûtinas,kà burtniicà..

Nuja, Elitiņ, tā tai dabā ir...   Kuram putnam tu sevi pieskaitītu?

vakar DUUJ,DUUJ,DUUJ,shodien GULJ,GULJ,GULJ..)))

Nu tāds baloža mūžs- vienmēr izvairīties. Es atjal redzēju, kā pingvīni viens otru balsta- saspiežas kopā sniegputeņos, lai neviens nepazūd.

..jāizlasa Siņeļņikova "Izproti savu slīmību"..katrs sapratīs, kāpēc viņam sāp tieši aknas, nieres...vai kas cits! Visas slīmības rodas no mūsu domām un attieksmes...sāpošā vieta mums par to paziņo, ka kaut ko darām nepareizi!

Vél ràdiija..,kà pieredzéjis balodis,izvairàs no vanagiem,interesanti!
Lido cieshi klàt klintiim,kur piekûns baidàs pikét(arii nav mulkis)..
Vai arii ielido mezà,zem koku zariem..

Nu, Max, protams ka nav muļķi- dabā muļķu vispār nav, es te skatījos dok. filmu par hiēnsuņiem- ka viņi tikai barā esot stipri un medījumam izstrādājot tādu taktiku, ka antilopes ir pagalam vienmēr...

Skatiijos dok filmu par baloziem..
Nemaz tik mulki nav,més nenovértéjam..
Zinàtnieki vél tagad péta,kà shie orientéjas,it kà péc magnétiskà lauka..
Shiem savs-GPS

http://youtu.be/41DyPamC1_M

Ja cilvēks neattīstās, vai kā Lauris izsakās- neiet uz prieksu, bet paliek visu laiku vienā limenī, un tas līmenis ir , teiksim,  agras jaunības vai pusaudžu gadu-- tad tādai situācijai ir nosaukums= infantilisms. Un  tas nav nekas tāds ar ko vajadzētu diži lepoties.
Nevajag tik ļoti baidīties no zināšanām- tad nevajadzēs bīties ne no sievietēm, ne no sevis... andropauze , diemžēl, pastāv- patīk tas Laurim vai nē, psihe- katram ir no dzimšanas līdz miršanai,  un psiholoģija- palīdzēs izprast - kas tad īsti notiek ar cilvēku, kapēc viņš rīkojas tā vai savādāk. arī ar tādu , kurš noliedz to , ka viņam ir psihe- tas par Lauri.
Atcerēties tās izjūtas, kādas bija sen, sen, pirmoreiz iemīloties - to var , ja labi grib - katrs no mums, taču- katru reizi, kad iemīlamies- mēs esam mazliet citādi nekā taja pirmajā reizē- un cits cilvēks mums ir pretī. Ir tikai norm,āli, ja katra šī mīlestība ir patiesa, bet- atškirīga no iepriekšējām..
Nepārtraukta atgriešanās pagātnē un tās glorificēšana ir raksturīga situācijai, kad cilvēkam šobrīd dzīvē nenotiek nekas interesants un saistošs- tad atmiņas par tiem lielajiem, jaukajiem vai nejaukajiem pārdzīvojumiem pagātnē  ir krietni spilgtākas par iespaidiem no šodienas ,  un to pagātnes piedzīvojumu nozīmīgums  ir krietni pārspīlētāks. .

    Visi jau nav...