Dzēsts profils 25. mai 2012. 21:57

...paliksi pati dzeltena kā ķīnietis

ierakstam «Kurkuma»
jautrite b. 25. mai 2012. 21:53

kurkuma ir gan garšviela,gan imunitātes uzlabotāja,labi garšo ar rīsiem,pie vistiņas,kad to marinē,pārsvarā ir visos austrumu vitruves ēdienos.Rīsi tādā skaisti dzeltenā tonī,var likt piemērcēm ,zupām

ierakstam «Kurkuma»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 21:36

Nu,Vilni,saki,kur tad slēpjas veiksmes atslēga.

Vilnis S. 25. mai 2012. 21:31

    Ragana pienā vari taču braukt uz laimes zemi pie Lukašenko, nebūs kreņķis par krievu valodu, arī Eiropa neliks gurķus audzēt. Eiropa visiem slikta, tikai skrien uz Eiropu ubagot. Lai iemācītu mūs dzīvot, kā Eiropā dzīvo, vel ilgi ir mūs "jādrāž", pagaidām .mēs mākam tikai bļaut un prasīt pabalstus.

Dzēsts profils 25. mai 2012. 21:19

Lūcija,es tikai cīnos ar savu emocionālo dabu un neapvainojos...nav jau par ko,tikai Sonjas teksts mulsina-es nesaprotu

ierakstam «cūcība»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 21:17

ko esi sadarījusi   iešāvi kādam vājā vietā? Labi ietrāpīji...-tas viņu tikai stiprinās.

ierakstam «cūcība»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 20:54

Laba ideja

ierakstam «Vīrs un sieva...»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 20:53

Ja vienmēr,kad kāds pasaka kaut ko kritisku,jūtamies vainīgas,tā ir tikai mūsu,nevis otra cilvēka problēma.Citreiz situāciju atvieglo pašironija:jā,esmu stulba blondīne un visu sajaucu,vai man tāpēc pakārties?Uz aizrādījumu par pļāpīgumu vari oponēt ar-es patiešām esmu sabiedriska,kā arī ļoti laba oratore.Tas ir daudz veselīgāk nekā par katru aizrādījumu apvainoties,jo pati pateici,ka katrs cilvēks drīkst būt laimīgs tā,kā viņš vēlas.

ierakstam «cūcība»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 20:41

Man neveiksmju vairs nebūs.tāpēc ka es zinu,ka uz cita nelaimes savu laimi uzcelt nevar.

ierakstam «cūcība»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 20:34

Pilnīgas muļķības un protams ka to visu var darīt
protams ka tas viss liksies sakarīgs tiem kas uzskata ka kādam citam kautkas būtu jāsniedz otram ka kautkas kādam citam būtu jādara lai otrs justos pēc iespējas labāk
cilvēki ar zemu pašnovērtējumu un pārliecības trūkumu vienmēr teiks ko tamlīdzīgu
seks nekad nebūs tik baudāms iestududēts kur abi itkā ir vienojušies par to kas kam patīk un sniegt to otram kas parasti notiek starp daudziem pāriem kā tas kad divi nododas priekiem prieka pēc ar nodomu izbaudīt momentu sniegt baudu pašiem no tās nodarbes. tie kas mūžīgi brīnās kapēc bijušie aizmūk pie citiem vai citām iemesls tam ir augstāk minēts. Have fun in act don't try to make fun for someone else.

Dzēsts profils 25. mai 2012. 20:33

neveiksmju sākums !!!

ierakstam «cūcība»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 20:15

re kā bobītis sācis kvekšķēt... kas tad nu... visus nobloķēji savā blogā un garlaicīgi palika...

Dzēsts profils 25. mai 2012. 20:05

patīk tavi silikona pupi.  

ierakstam «hey»
max m. 25. mai 2012. 20:03

Tà ir,iedomàjamies,ka paziistam...
A Banderass izràdàs pat var dziedàt,Robciks labus dzejolus atrast!

Vineta K. 25. mai 2012. 19:57

Mes,pasi savu laimi izvelamies.

ierakstam «cūcība»
Vineta K. 25. mai 2012. 19:54

Diemzel,no vienas stulbibas,otra.

Gundars Ī. 25. mai 2012. 19:53

ierakstam «cūcība»
Dzēsts profils 25. mai 2012. 19:52


Kāds par jukušu,
arī par traku mani uzskatīs.
Kāds savējais pustukšu
tabaku tīs.

Kāds pasmaidīs.
Kāds dusmosies un
pie velniem dzīs.
Kāds mani
vairs nekad nepazīs.

Bet, ziniet, Jūs,
es neklausīšos!
Manas ausis nesapūs,
segā ietīšos.
Nebūšu skārienjūtīgs,
nekustēšos.
Aizverieties!
Es slēpjos.

Visādas dullas
skaņas veļās, ak nē!
(Trieciens pret sienu)
Šīs skaņas man ir jānonāvē!

Iztīts kamols.
Padzīt velnu kāre.
Man jābūt pašam,
līdz pienāk nāve.
Klusums. Trauksme.
Uguns bakā iedegusies.
Paldies, mīļie,
ka skaņa aizsnaudusies!

Nākamai brīdī
blīkšķis. BAMS!
Bet mirklis niecīgs,
labojams.
Cīnos varītēm,
atspēriena solis plats,
lai visu mūžu
es būtu es pats

Dzēsts profils 25. mai 2012. 19:48

Te liekas viss, tik pazīstams un sens.
No rīta zvaigznes, līdz pat tavām domām.
Ik katrs vārds, ik katrs pavērsiens...
Kā teātris, bez maskām un bez lomām.

Aiz muguras kāds izdzīvotais stāsts,
Kaut katram savs, bet neticami kopīgs.
Vien pastāstīts, bet īsti neizprasts,
Liek šaubīties par to, kas tālāk notiks.

Viens otram šodien, nejūtoties lieks,
Mēs šķetināsim dzīves pavedienu,
Līdz visas šaubas izkusīs, kā sniegs
Zem tavu silto plaukstu pieskāriena.

max m. 25. mai 2012. 19:48

..jà,es tik tà,iestarpinàju,àrpus témas..

Autorizācija