Tu visu uztver personiski,pat tikai spèlè! Njem to visu vieglåk,tå ir tikai spèle,ne dzìve :-)

Un vēl manī ir aizkaitinājuma emocijas tad, kad kāds citus māca netēlot, bet pats vienā laidā to vien dara.  

Ko tu, Saulīt, domāji ar to mīlestību? Par to jau nav blogs... tas ir par vājuma brīžiem..

Andi.....tā jau varētu būt...nu noteikti,tā arī ir,kā tu saki....bet kad tad mēs varam būt tādi kādi patiesībā esam,ja visu laiku ir jaizliekas un jāspēlē....piekrītu,ka dzīvē mums paredzētas vairākas lomas,bet vai tās jāizdzīvo,vai jāspēlē.....

Man nav  draugu - sieviešu. Man ir draugi , ar kuriem pārrunāju lietas, no kurām manai sievai ausis skrullējās. Mana sieva man ir mīļotā, manu bērnu māte, draudzīgi noskaņota,mīloša, sirsnīga, bet ne draugs. Un kāpēc viņai būtu jābūt draugam - viņa tāpat ir ar mani.

Jo labāks aktieris - - jo lielāka pauze....:) Dzīvē jau visāāādi gadās, bieži vien jāslēpj patiesā seja - - jo var pēc tam kāds uzzinot tavas vājās vietas pa tām var  sist.... Tāpēc jātēēēlo vien tālāk.... ;) Kā saka dzīve ir gan teātris, gan masku ballle............:)

Tådos brìzhos, cilvèki grib pabüt vieni,parasti! Bet par mìlestìbu nerunå,tå vai nu ir,vai nav!

Līga,...

Arī katrā lomā tu vari būt tas, kas esi- tikai sargi sevi un ieklausies iekšējā balsī- NAV jāatver sirds tam, kurš savējo tur aiz 9 atslēgām  

Tu esi mamma, meita un māsa, sieva, darbabiedrene, kaimiņiene utt. Meita būdama tu nevari uzvesties kā māte, sieva būdama nevari būt kā kaimiņiene utt.

Tev piekrītu Armand.....ar daraugiem neguļ.....ikai vārdiņš iztrūkst.......vairs neguļ

Tad tomēr jāspēlē,bet ne jābūt tādiem kādi esam?

Cilvēkam dzīvē ir daudzas sociālās lomas jāizspēlē, traki ir, ja tas sajūk.

Ir labi, ja ir draugs no pretējās frontes līnijas.  
Mans vīrieškārtas draugs ir mans pusbrālis. Nekādas seksuālas intereses, līdz ar to, esam brīvi nesasaistīti savās sarunās. Ja man viņs saka, ka ar kādu partneri man nekas nesanāks, tad parasti, viņam vienmēr ir taisnība.
Es zinu visu par viņa amordēciņām ārpus ģimenes ligzdas, reizēm pat piesedzu, jo draugi tā mēdz darīt.  

Man nav lejā jājāj, tā arī nejūtos. Pakāpšos kalniņā kopā ar klaunu- man labi ierādītu lomu  

Ne jau vienmēr atriebība- citreiz vajadzība būt par pašu gudrāko, tādu, kas uz otra piemēra demonstrē savu viedumu  

Atirebība-- nav mīlestības izraisīt, nē, tas ir kas ļoti savtīgs- kad doma, ka kāds Tev parādā, kad kāds it kā ko atņēmis.. "ja nav man, tad arī tev dzīves nebūs, nemocīšos viens, raušu bezdibenī tevi līdz..." Širmis aizkritis un neredz, ka tā nav aka, bet tunelis, no kura ir izeja..

Nebüt ne,ragos iekjeries un lepni jåj lejå;-)

laikam gan....atriebība būs tas īstais vārds, tikai par ko, par to ka mīlēji

Man traucē, ja  nojaušu, ka mans draugs vīrietis ir ieinteresēts manī kā potenciālā seksa partnerē, tad man ir jādomā, kā runāt, kustēties, ģērbties,  lai neizsauktu liekus impulsus, un kas tad tā vairs par draudzību?