Paldies!  

Paldies,draugi... burvīgu un jauku dieniņu....     

Ja nezini tad pakluse ,bet nezaimo,paties,kristieti.

Lai ceļš Tavs ir skaists un gribas to iet ...

Paldies , Tev arī lai jauka diena   , te - svētdienas smaidam ...

please chat witm me and send me kisses ....

Superīgs dzejolis Juri,vai tavs   

Melleņu pīrāga burvība
Mana sirds piepildās,
Kā buras, ar tava siltā skatiena plūsmām;
Lūpas manas sasildās,
Tās trīcot, vārdiem ļaujas,Tie vēsta kaut ko par jūsmām
Kuras raisa tavs kautrīgais skatiens sāņus
Jo tu dzirdi, kā es satraucies
Par tavu daili tev saku, ka
tā ir kā garša
Salda un maiga
tā ir kā smarža
Tīra un svaiga
Tā ir kā Melleņu pīrāgs –
Tava daile...
Tas gards un manī mīt bailes,
Ka tā diena nepienāks,
Kad mellenes un krēms klās
Mūsu skaistās pasaules...
Tad pie Operas kolonnām sāks
Snigt ne tikai decembrī;
Tas būs brīnums...,
Jo snigs vasarā un arī septembrīPūdercukurs uz melleņu pīrāga...

Paldies , Jāni ... Sajūtas nav jāsaprot , tās jāizdzīvo , vnk ļaujies tām...

Tikai ne mākslīgu prieku , ļauj savām izjūtām dabiskām būt , ne jau spītējot kādam vai kam ...   Prieks necieš vardarbību , ļauj tam atnākt pašam , un tas priecinās Tevi un citus !

neko nesapratu bet  tapat  

Nekas nav muzigs.

Paldies, Vilks. Labs piegājiens bloga tēmai

Tātad...
Lai uzzinātu pēc kā garšo konfekte-VISPIRMS tā ir jāizsaiņo no papīrīša...
Jo, ko tad mēs vēlamies ēst?
Papīrīti vai pašu konfekti?   
Lēnām-ar prātu,pieredzi-taču ticot,ka konfekte būs garšīga,
pārvarot savas bailes(negatīvo pieredzi)..
Citādi var gadīties,ka bailēs no mārrutku garšas
izmetam kādu,patiešām garšīgu konfekti ...
P.S Starp citu...Var pamēģināt sajaukt mārrutkus ar medu,dzērveņu sulu
un cukuru...
(protams....lai iegūtu JAUNU garšu-
ir mazliet jāpapūlas un jāieliek mazliet darba,
bet,varbūt rezultāts ir tā vērts? ...)
Garša sanāks īpatnēja,taču konfekte būs VESELĪGA...
Un kas zina,.varbūt ieliktais darbs,īpatnējā-unikālā garša,
derīgums veselībai-padarīs TIEŠI ŠO-(atšķirībā no pierastajām šokolādes..)
konfekti par garšīgāko pasaulē?   

Ja atrod laiku sev, tad ir prieks! Un nenāk doma, ka jābūt priecīgam par spīti.. vai nodzīta zirga sajūta

"Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam.
Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu.
Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu.
Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs. "
(Paulu Koelju "Maktub")

Ja apdedzinies, tad gribas iepauzēt, grūti ļauties atkal kam, ..Nepieejams..vai tiešām tik viegli? man šķiet, ka mierīgāk ir, bet sāpīgi tapat, cilvēks nav robots, ka var tā atslēgties.

Paldies

Paldies!
Tev-jauku un labu dienu!

Kas gan tas par prieku- par spīti. Labāk vienkārši tāpat, tāpēc, ka esam šajā pasaulē šajā dienā   man dārzā zied lilijas- skaistākā- tev!!!