Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.

Un kāds ar atdauzītu cirvi,

Ar trulu cirvi dienas tēš,

Un dīvains apnicības velniņš

Uz spožām gardīnstangām sēž.

Un it ne velna nevar saprast,

Kāpēc uz loga puķes zied,

Kāpēc no rītiem vajag celties

Un kāpēc vajag gulēt iet.

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!

Un viens tu dzer no savas krūzes,

Viens savā maizes rikā kod,

Viens ej un pats pie sevis smaidi,

Viens savu rūpju vagu ar...

Cik daudzi cilvēki tā dzīvo,

Un izrādās – tā arī var.

...Svēto Rakstu... pamācītāja svētdienas uzruna...- Nabaga tautiņai...
Vienīgais un Patiesais - BV!

Juri,vai dzejoļi ir tavi   

Es ticu tev!
Tavam smaidam, tavam glāstam,
Tavam bargajam pārmetuma vārdam,
Tavam atklātajam stāstam, ko tu stāsti.
Es ticu Tev.
Jo mīlu...

- - - - - - - - - - - - - - - -
Ieved mani mierīgos ūdeņos –
Tādi taču vēl pasaulē ir!
Apnikuši man daudzinātie,
Vētras un dziņu krasti.
Ieved mani mierīgos ūdeņos,
Dziļos, dzidros un zaigos.
Man ir vajadzīgs līdzsvars un klusums,
Un tava elpa uz vaiga.

- - - - - - - - - - - - - - - -
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dzīves guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.

Apbrīnojami patiess dzejolis.Man ir izdevies to visu baudīt un peldēt mierīgos, un tīros ūdeņos,un klusēt just līdzsvaru un īsta drauga plecu.

Paldies!

Gundar...ir daudz skaistu ziedu,bet rozes tomēr ir ziedu karalienes....   

Tāpēc jau tā roze,ka ar ērkšķiem..... vai ne Max

Darītāji ar daudz runā... dalās savā pieredzē, bet kā nu kurš to uztver  

Opā! Vārna noticēja lapsas glaimiem un pazaudēja sieru....

Mazāk runāt, vairāk darīt... Kurš nu ar kādiem līdzekļiem to spēj ...    

Kas tà par Rozi,bez érkshkiem?!

Es ar tiem necīnos, tie paši sevā starpā viens otru baro, -es netraucēju tiem savā starpā veģitēt ...    

sprediķotāji ne ko ar nedara kā tikai zākā visu un visus vaino pie jebkuras nelaimes...
bet tie, kas dara... nevienam neko necenšas pierādīt...  darbs runā viņu vietā...

Cilvēki gan parasti iet vieglāko pretestības ceļu,apgūst vieglāko no mākslām,visu sagandēt, tad meklē citu vietu,turpinot sprediķot tālak.

Skatīsimies patiesībai acīs....cilvēks ir pats kaitīgākais radījums uz zemes...

es nedēļu braukāju pa zemgali... un ļoti daudz šadu nostūru atradu... daudzās bija pamestas sagruvušas ēkas un platība tai apkārt daudz... vajag tikai gribēt un sakopt, nepiedrazot to... un katram būs