vairaak ,,pipesi,, vairaak teelu buus hahahahha....

Ķiršu Tālis atdzīvojies

esmu dzirdéjis stàstam,ka téli ar laiku,pashi sevi veido tàlàk,
tà varétu bût?

Man patīk tie, kas nāk no prāta dzīlēm. Es dievinu tos varoņus, kas man parādās acu priekšā, pat īsti to nepieprasot.

Es uzskatu, ka tēliem ir jāļauj rasties pašiem no sevis. Pirmā ideja ir tā pareizā. Kad piesēžos pie lapas, lai pati veidotu tēlu (proti, noteiktu, kādi viņi izskatīsies, kā viņus sauks, ko viņi darīs un kāpēc viņi tur vispār atrodas), man tas prasa ārkārtīgi lielas pūles. Tēli neapšaubāmi tiek izveidoti, bet es tiem līdz galam neuzticos! Tie ir mehāniski veidoti, tiem nav nekāda pamatojuma. Tie radušies sistematizēta procesa rezultātā, kas tos padara par „tēliem”, nevis „cilvēkiem” . Man nepatīk tādi tēli!

patieshàm loti gudri!

Viena problēma tikai, tagad domāju kur iegādāties piemērota izmēra pamperi, jo droši vien viss ko apēdīšu smirdēdams ievelsies manās semeikās. Pūlveris dārgs, ūdens dārgs, varbūt ar pamperiem saturēt to šmuci sanāks lētāk. Zinu gan kā es izskatīšos, ja uzstīvēšu tam pamperim pa virsu dzīnsus. Droži vien būs jāiepērk platākas trenušakas.   

Es cenšos sev brīvā laikā (kad neviena nav apkārt) kļūt par tēlu un runāt tā balsī! Tas ļauj pareizāk iepazīt raksturu un pārdzīvojumus, jo verbāla runa vienmēr ir iedarbīgāka par runu, ko vienkārši uzrakstām uz papīra! Te nav noteicošais, vai pēcāk sacīto pierakstīsi, bet gan tas, ka apjautīsi, ka ikviens tēls, ko izvēlamies veidot, ir mūsu atspulgs! Vienmēr!

Tad jau visiem brāliem un māsām būtu jābūt kā dvīņiem.

esmu dzirdéjis,ka citi atkal loti saplûst ar télu,tà var bût?

Līga, nē, lai pasauli izzinātu man nav jāzogās vai jatēlo partizāns, ja ej pasaulē, tad ej un skaties, mācies...
Ja zodzies no muguras vai skaties binoklī, tas jau sanāk tāds slēptais kariņš

sabotieris,tai jàbût laikam forshai :)

Viena no neprecizitātēm, kas raksturīgas jaunajiem rakstniekiem, ir tā, ka savam darbam gatavojam „tēlu” (zinu to pēc savas pieredzes). Mēs no tā distancējamies, jo, lai gan esam to radījuši, neuzskatām to par daļu no mums. Tas ir tikai tēls, par ko gribam rakstīt!

Papiņ, savu tūpli te nelieli, es varu savu tūplī iebāzt arbūzu.   Izpis bobi!

patiesibaa dzive tiesham ir tur araa..un visfeinakais ka dzive mums dod visneiedomajamaakaas iespejas..redz..tu pat vari sevi izteloties kaa rakstnieci.tas tachu ir tik feini :)

Ik pa reizei pieslejos kāršu spēlēm. Sabotieris ir pašreizējā aizraušanās, bet arī zolīte ir prātiņu darbinoša.

Bļāviens, bet es nevarēju atrst bieti un nolēmu iebāzīšu sev tūplī kabaci, zini, tādu baudu es vēl nebiju guvis...to nesniedz pat blatošana šeit Amigosā.

Azart spéles,arii spéléjat?

kautkas izklausas ticams un kautkas ne pavisam.....chipsi baigi neveseliigie..labaak uzgrauzt svaigu burkaaninju :))

Man patīk skatīties audiovizuālas pārraides jeb – runājot saprotamākā valodā – seriālus un filmas. Tas ir laiks, kad manas smadzenes nedomā par to, ka gribu rakstīt, rakstīt un rakstīt, kamēr nodils pirksti. Nav svarīgi, cik tas ir lietderīgi. Ir svarīgi tas, cik patīkami tas ir.