Tik labus tas mūs dara, ka novēršamies viens no otra, lai nebūtu jāredz patiesība.

....vis kas mūs nenogalina.....dara mūs stiprākus.....un labākus.....

...cilvēks cilvēvai tad pieder....var kādu iegūt.....kādam atdoties....bet vai tas nozīmē....būt kāda īpašums.....

Paldies par sirsnību.

Es varētu būt lepna un spēcīga arī no tā, ja apzinātos, ka mani mīl un pieņem manis pašas dēļ. Un tā galvas augstā pacelšana man nemaz nepatīk. Protams, nav cita varianta, jo, cik dīvaini, cilvēki tad tā kā ciena vairāk. Bet patiesībā tas ir TIK skumji- ciena par to, ka pazemoja?  

kaut kā bez tavām pārgudrībām iztikšu....solvita

Paldies, Andi, gan par skaistām māslas bildēm, gan par novelējumu! Patiesi intresanti darbi.. Lai Tev arī patīkams vakars!

...var jau mīlēties dienā...un vispār...kādēļ draudzēties ar to,kas tev pieder...

...palīgā jau steidzas tad kad ......palīdzūība vajadzīga....ne jau tā pat vien.....aiz neko darīt.....

Apsveicu!

Pazīstamas sajūtas..
Gribu mazliet oponēt Līgai..Nu vai tad nav bijušas situācijas, ja kāds aizvaino, sāpināja? Nu vai tad tādā gadījumā nebiji speciga, lai tiktu tām pāri ar augsti paceltu galvu??? Lepnums ne venmēr ir slikta rastura īpašība, manuprāt.

Mani mulsina nosauktie- sieviete un puisis- kāpēc ne vīrietis? Varbūt tur tas atminējums?

.....kā reiz teica viens gudrs cilvēks...ar draudzību naktī nav jānodarbojas.....

Iespejams nevienam.Atraitnis.

Pēc galvaspilsētas apmeklējuma,šīs te bagātina,skaistina un nomierina.Andi paldies,šoreiz trāpīts.

..šito jau es zinu

....gultā un baudītu...

ak, murzik....Čaplins Tu mūsu (vai Hitlers )

Mēs neizvēlamies viens otru nejauši... Satiekam tikai tos, kuri jau eksistē mūsu zemapziņā. Sākumā mēs cilvēku iztēlojamies un tikai tad satiekam reālajā dzīvē

Vai nav ļoti bēdīgi, ka lepns, spēcīgs un drošs cilvēks kļūst nevis no mīlestības, bet no aizvainojuma un sāpēm? kas ar mums, cilvēkiem, ir?