njā, aplauzos..ja jau publiski bliez, ta cerēju ko reāli kvalitatīvu dzirdēt..

šodien pa radio Kultūras rondo bija pieslēgums no Cepļa atvēršanas,starp citu viens jaunais meistars teica-nu neko jau nepērk un būs jāmet amats pie miera.Un ja paskatamies-mūslaiku interjeros ir maz keramikas-un keramiķi ir arī Kurzemē ,ne tikai Latgalē.Laikam jau katrai lietai savs laiks-praktiski nelietojam kristālu,māla trauki-nu kāda vāze,puķu podi,bet citādi-traukus mazgājam mašīnās un māla trauki to nepanes,arī interjērā maz kas iederas

Tā nav labsirdība, kas kaut ko gaida pretī, tas ir savtīgums.

делайте как знаете только рты закройте

Labsirdīgam būt ir viegli,pat vieglāk par vieglu,bet...nekad negaidi to pašu pret sevi-piedzīvosi tikai vilšanos.

Jautājuma autors domājis citādi,arī dziesma zināma-bet apvidū ,kur es dzīvoju pēdējos 2 gados to kaķēnu-bezsaimnieka tik daudz,ka ne jau tā piena žēl-bet ,kas notiks tālāk-nudien visas higienas prasības sen pārkāptas,bet apsaimniekotājs saka,ka patversmes jau reāli klaidonīšus nevar pieņemt,bet eitanāzija-tiks segta no iedzīvotāju maciņiem/kaut labu naudiņu maksājam par apsaimniekošanu/.Visi kratās vaļā no problēmas-bet pamatā jau tā pati audzināšana-pieņēmi bērnam par prieku mājdzīvnieku-nevar viņu izmest-jārūpējas.Nu līdz Napoleonam tikšu citu reizi

Es arī tevi mīlu, Old Wave  

vai tad Ventspils no Rīgas tik tālu.Brāļi Kaudzītes no Pibalgas uz Rīgu nākuši kajām....būtu tikai vēlēšanās

Līga, man patīk tavs vērīgums.    

tautas teiciens ir-dari,ko darīdams apdomā galu/vai tavs darītais būs noderīgs un vērtīgs,vai būsi tikai laiku un līdzekļus izšķiedis,,tas ietver gan darba milestību,gan prieku par labi paveiktu darbu

Vai esi zelta zvtiņa (īsta,es domāju,ne to,kas par tādu uzdonas),kas izpild citu vēlēšanās?

..un ar mīlestību!

A ber no sevis varu ko dinamiskāku papildinot šī mirkļa noskaņu ...    

Ne viss ir tā, kā izskatās. Augstprātība dažreiz mēdz izskatīties kā izmisums.   Labi, ka mēs esam gudri un protam ieraudzīt pareizi.

OK, fluko, tavs pēdējais izvēlētais skņdarbs man arī ir tuvāks atšķirībā no pirmās akadēmiski neapstrādātās, bet no gurū jau mācamues ...    

Tā var runāt par jebkuru sfēru. Uz pedagoģijas augstskolām jau tā aiziet gauži maz skolēnu un tie paši pēc studijām steidz sev sameklēt naudīgākas un mazāk atbildīgas darbavietas. Pašreizējie pedagogi ir cilvēki ar augstu atbildības sajūtu , nodzīti zirgi, kurus dzenā vismaz 5 dresētāji- Standarti, inspektori, bērnu tiesību aizstāvji, darba drošība, arī paši vecāki. Par garīgumu skolā skaļi runāt labāk nevajag- tad vari tapt ieskaitīts sektantos. Skolotājs ir iebaidīts, nerunājot par to, ka viņš varētu pats būt brīva un radsoša personība, kur nu vēl par brīviem cilvēkiem audzinātu bērnus. Personība mūsu sabiedrībā ir materiāli nodrošināts cilvēks ar augstu sabiedrisko statusu. Sirsnība un atklātība, godīgums, darba mīlestība ir jēdzieni no literatūras grāmatām, literatūras stundas tāpēc skolā samazinātas līdz 2 nedēļā. Visos citos mācību priekšmetos jāsteidz saprast, izlasīt, atcerēties, iegaumēt, analizēt, bet ne iemīlēt. Sirds ir tikai orgāns. Jā, es piekrītu- ir pienācis laiks skolā skolotājam runāt visvairāk ar vecākiem- sarunāties par to, kas ir cilvēka īstenās vērtības.Un bērniem mācīt atrast pašiem savu būtību un saprast, kam dzīvē viņi visvairāk der, kā arī līdz sirds dziļumiem izdzīvot, ko nozīmē būt cilvēkam.

Danke)