Domāju, cik cilvēku, tik viedokļu. Tā ir milzīga problēma un tēma ne tik vienkārša, ko esi pacēlusi savā blogā. Ir zināms, ka viena daļa aizbrauca meklēt Laimi, cita daļa aizbrauca dēļ tā, ka nevarēja atrast darbu, jeb cita iemesla dēļ, nu, piemērām, lai atmaksātu kredītus. Daudzi tā arī neatgriezīsies. Bet daba nemīl tukšumu, kā zinams.

Ar spriedelējumiem neaizraušos

Dziesmas vairāk jautrībai nevis tēmai un spriedelējumiem.   

https://www.youtube.com/watch?v=074iXX9-8QA

Dziesma vietā Paldies,Margo

Es priecājos par jebkuru cilvēku, kurš ir veiksmīgs un laimīgs,neskatoties, kur viņš dzīvo un pat kādos apstākļos dzīvo!

https://www.youtube.com/watch?v=CTpcxMERCv0

Ja tā audzināts - savādāk nevar - disciplīna.Labi,ka nav sejas segi!Bet redz īsi svārki atļauti,tad jau vēl nav tik traki!

Man arī patīk.

Vasilij,vai tik nebūsi iestrēdzis nepareizā gadsimtā. Nezinu, kādu valdīšanu Tu no manis gaidi,bet zinu skaidri, ka visi mani 10 brālēni ir sveiki un veseli

Taisnība,racionāls,tikt vaļā no brālēna,lai varētu valdīt ilgi un laimīgi,par galviņām.

Taisnība,racionāls,tikt vaļā no brālēna,lai varētu pamosties,un valdīt ilgi un laimīgi,saistībā ar galviņām.

Garšīgs paldies pasakas autoram Kārlim

Bez amerikāņiem nebūtu interneta , un mēs joprojām dzīvotu PSRS - pirktu maizi "uz taloniem" ..

Ilustratīvs ieskats zem kadiķkrūma

Tas bija tieši tas, kas bija vajadzīgs   . Rūķīša jaunā, nebēdnīgi skanīgā dziesmiņa bija aizrāvusi pat veco, mūždien burkšķošo pūpēdi. Tas ar vienu lūpu kaktiņu pasmaidījis, ar otru ielicis savu noti jau tā reibinošajā gaisā, ar sev netipiski plašu vēzienu izsēja tuvā un tālā apkārtnē netraucētu, saldu, visnotaļ atspirdzinošu miegu.
     Rūķītis klusiņām piepacēla kadiķkrūma zariņu, ar siltu skatu noglāstīja gulētājus un apmierināts turpināja savas gaitas. Likteņdzirnu rats tak ne uz mirkli nedrīkst apstāties  

Nu nekas ..arī miega putekļi no pūpēžkunga noderēja beigu beigās tīri labi...tie piebira zvēru ačtelēs un tās kā vārti aizvērās,atnesdami tiem saldu miegu...kāds šņāca,kāds krākuļoja zem tuvējā kadiķkrūma,bet rūķītis atcerējās par savu spainīti un žiglām kājelēm aiztipināja līdz savām likteņdzirnām laistīties un šļakstīties.Labs darbs, kas padarīts līdz galam

....un tā arī notika, tā arī bija! Lakstīgala nosēdās rūķītim uz pleca, tik brīnišķīgas bija vārsmas. Bebrs dzirnavu dīķa ūdens virsmā sita takti. Staltais briedis savus skaist žuburainos ragus pret veco ozolu berzdams, ielika dziesmā savu skanējumu. Pat augstu, augstu padebešos planējošā peļu vanaga spalgais svilpiens iederējās kopējā nošu garšā. Tikai vecais pūpēdis vēl neziņā tupēja pus paslēpies zem svaigi nokritušās, tumši sarkanās kļavas lapas un štukoja -pūst līdzi kopkorim, vai nē   ? Vai nebūs labāks skanējums bez viņa biezās, ātri gaistošās putekļu miglas?  

Kā nošu bumbiņas tās izbira no kārbiņas un piebira pilna saujiņa,ka ne noturēt,ne apbrīnot,cik to daudz!!!.Vienu pēc otras, tas atbrīvoja tās no spīdīgiem papīrīšiem un paslēpa aiz saviem apaļajiem vaigiem. Cik saldi..tik saldi, ka arī dziesma skanēs nu savādāk...

"Nu beidzot" -pie sevis nodomāja rūķītis "Tikšu pie jaunas dziesmiņas vārdiem un meldiņa. Vecajai jau ar nav ne vainas, bet tā jau pārāk ir iesēdusies manā galvā. Pat neviena cepure vairs neder!"
Un spēra rūķītis drošu soli pretī svešajam nācējam. Smaids viņa nu jau gludi skūtajā sejā bija kļuvis vēl platāks, saulaināks. Acīs šķiet mirdzēja visa ziemas spelgoņa pusnakts dzidrā debess, ziemeļblāzmu ieskaitot. Un ne velti! Jo baltajā nošu papīrā bija itīta burvīga dāvaniņa.......