Dārgā, tā nav mīlestība, tā ir kaut kāda slimīga apsēstība un atkarība.

es jau nu gan paklusesu par saviem sapniem ,nedod dievs

Esmu daudz lasījis Ineses rakstus!
Dīvaini,bet arī mani bieži pārņem visai dīvainas un pretrunīgas sajūtas!
It kā forši un pareizi uzrakstīts,bet...
Manuprāt,nianse slēpjas faktā,ka Cilvēks IR arī emocionāla būtne!
Ja notiek nelaime,gadās kļūdīties,tu piedzīvo neveiksmi-
Dabiska emociju izpausme būs sarūgtinājums,skumjas!
Ar pašiedvesmu radīta laimes sajūta(to ir iespējams radīt..)jau būs
mākslīgs mēģinājums "apiet" šo pilnīgi normālo cilvēka GaraStāvokli!
Jebšu-cenšanās samelot pašam sev!
Un tas enerģētiski kaitē daudz vairāk!
Mēģināšu izskaidrot no fizikas skatupunkta!
Enerģijas nezūdamības likums ir Universāls!
Jebkura enerģija nezūd,bet transformējas citā tās veidā!
Arī emocijas var transformēt,pārveidojot no viena veida citā!
Iedomājoties,emociju skalu kā kāpnes(nosacīts jēdziens) ,kur "augšā" ir Mīlestība,Laime,bet "lejā"naids,dusmas,izmisums-bez nopietniem enerģijas zudumiem,to izdarīt ir iespējams tikai pārceļot/transformējot par vienu "pakāpienu"
uz "augšu" vai "leju"!
Tāpēc jāmācās emocijas kontrolēt,tās "vadot",vai "valdot"(tāpēc-savaldīgs cilvēks...)!
(Ja tās "nevalda"- tās transformējas pašas- pie tam vienmēr-"uz leju")
Emocionāli "uztverot"Zaudējumu-tās nedrīkstētu pārvērsties/transformēties
naidā,dusmās,agresijā pret citiem un sevi!
Transformēt tās Mīlestībā un Laimes sajūtā PRAKTISKI ir ļoti grūti,jo tas prasa papildus enerģiju,kas summā(jeb pareizāk enerģiju starpībā...)rada
tādu pašu efektu kā,ja tās transformējas zemākajos pakāpienos-
ilglaicīgā periodā radīs enerģijas zudumus Garīgajā plānā!

Tāpēc,ja gadās Zaudēt....
"Arī skumjas mēdz būt Gaišas!"
                                        ViVi

Piedošana ir vienīgās zāles, kuras dziedē Dvēseles sāpes. Tāpēc nepieciešams atvērties piedošanai. Ja jūs nespējat atvērties piedošanai, tas nozīmē, ka neesat izpratis savu mācību stundu, ko nepatīkama situācija vēlējās jums iemācīt. Kā saprast, ko nepatīkama situācija vēlējās iemācīt? Tas ir jautājums par ko arī rakstīja Rainis savā līrikā ''Kas piedod ir- vai ļaunu teikt par labu? ĻAUNAM TAPT? Nē, jaunu vērst par labu, tas ir piedot. Jo citād' zvēri aprīs cilvēkus. Un cilvēcība noliegs pati sevi. Un samīs dīgļus; kas uz labu tiecas. ... ''

Pastāv divu veidu jūtas:pozit'īvās(labās)un negatīvās(sliktās)un parasti visi cenšas saglabāt tās pirmās un vairās no tām otrajām.Kāpēc noliegt to,kas ir acīmredzams,kas veido katra dzīvi.Ir tas,kas katram patīk un tas ,kas nepatīk.Sajūtas nav ne pozitīvas,ne negatīvas,tās vienkārši ir.

pastāv divu veidu jūtas:pozit'īvās(labās)un negatīvās(sliktās)un parasti visi cenšas saglabāt tās pirmās un vairās no tām otrajām.Kāpēc noliegt to,kas ir acīmredzams,kas veido katra dzīvi.I

Galvenais sapņu ilūzijā nezaudēt realitāti,jo sapņi ir kā tilts starp patieso dzīvi un sapņiem un ja nu tas tilts neiztur sapņu spiedienu un ielūzt.

Zem guļoša akmens ūdens netek ????, un kā vēl tek ! provē uz tāda nostaties, nogrimsi dzīlēs nezināmās ar visu akmeni.
Aizejot, uzgriežam otram muguru, esam kādu sapinājuši..., prieks izpaliek, dzīvot nav viegli.

Ja paceļ un pastumj, nav ne vainas, bet, ja dzīves rati iestieg sapņu dūkstī, un tur, tajos sapņos ir jaukāk, tad nav īsti labi, nav spēka piepildīt savu dzīvi (ne sapņu pasauli)ar krāsām.

Jā,piekrītu pilnībā. Pēdējā laikā ir gadījušās situācijas,kad sāp,gribas dusmoties utt.,bet tad nāc pie secinājuma ,ka tā tam bija jābūt,tiešām izšķetinu,izanalizēju un saprotu,ka nav ko prātu turēt.Kam jānotiek,tas notiksies,un ,jā,tā ir pieredze un jāsaka paldies par to. Un tiešām kļūst vieglāk.

Žēl, ja kādam dzīve ir tik pelēka , ka jametas sapņos iekšā, lai to kaut kā izkrāsotu. Patiesība jau dzīvē ir tik daudz krāsu, tik bagāts notikumu un piedzīvot vērtā klāsts- kādus tur vēl sapņus.

par simtiem miljonu---es arī blēdītos... varbūt, ja sirdsapziņa atļautu...

A varbūt arī nestaigā kāds laimīgs... nezinu par visiem...
iespējams, pirms nogalināja  labās domas, viņš pats bija nokāvies...
Pastāv Fēniksa Brīnums....

kāpēc domā, ka dzīve ir tik pelēka, ka būtu kaut kas jāpiesapņo klāt?...dzrīzāk- kaut ko atmest vajadzētu...

...nupatās to Pūķi ķeru aiz astes... lavījās jau prom, laicīgi pamanīju

...toties, paC tāpat dzīvāks par dzīvu...-laimīgs staigā tālāk, -kur viņa ceļi sauc.

Gadās arī tā, bet nav jau mirstamā kaite.

Zel bet taisniba vien ir.Un reizem pat izskaidrot to nav iespejami.Vienkarsi ta notiek.