Jut i. 21. jan 2013. 20:56...tomàtu sula laikam savu popularitàti sàkusi zaudét¨!...laikam Sarkanà Mérija vainiiga!...
.bet vispàr dietologi,ar Lolitu Neimani priek$galà,uzskata,ka sula ir édiens,ne padzériens...
.....SPIEDIET svaigas sulas un staigàjiet veseli!!!pievienojos Lolitai un Gitai!!!...
Gita i. 21. jan 2013. 20:36
Pat jātērējas sakariem tev nebūtu- jāatver tikai mans blogs un jāizlasa!
Dzēsts profils
21. jan 2013. 20:35No,Tevis iznaktu laba draudzene,ja man kadreiz uz poham ,kaut ko vajadzetu ,uzdzert,zvanitu,Tev..
Dzēsts profils
21. jan 2013. 20:06kārdinājums ... kārtējais.., vai kas zin kurais
Dzēsts profils
21. jan 2013. 19:17Tā īsti nezinu . Sakot , ka pamatvērtības dzīvē nemainoties , bet dzīve iet uz priekšu un arī uzskati mainās .Varbūt pieredze tā īsti vairs neiedaras mūsdienu uzskatos.
Dzēsts profils
21. jan 2013. 19:12Tu tiesām nesajauci un tā bija sirds ,kas tur puk-puk? Ja nopietni,tad no dzejas pilnīgi nekas,tāds rindās izkārtots pastāstiņš
Vineta K. 21. jan 2013. 18:38Katram savi dulumi.Bet sape paries-un ko tad
Vineta K. 21. jan 2013. 18:32Lai ka tur nebutu.Sapnisi tas ir briniskigi.Tajos tu vari izdzivot vissu ko velies.Un ja ari nekad nepiepildisies,tas ari nav nemaz traki.
Dzēsts profils
21. jan 2013. 18:28Ušakov u.tml. nav mani mājinieki, un dzimteni es mīlu ar visām nepilnībām, kaut gan ļoti bēdājos par tām.
Dzēsts profils
21. jan 2013. 18:24Sapņot ir aizraujoši. Tas dod iedvesmu kaut ko sasniegt. Taču man patīk pasapņot arī par kaut ko tādu, kas nemaz nav piepildāms, un pat negribētu, lai piepildās.
Dzēsts profils
21. jan 2013. 18:18Ir jau arī brīži,kad ciešam no vienatnes,jo vajag to otra cilvēka silto pieskārienu ,to milzīgo izvirdumu,kuru saucam par mīlestibu.
Jut i. 21. jan 2013. 18:12..kaisliiba un miilestiiba iet roku rokà,...kura no tàm müs skàrusi,uzzinam citreiz péc
£oti ilga laika..un paliek sevis tik zjél!!¨...
Dzēsts profils
21. jan 2013. 18:04Diez vai,lai ļautos jūtam ir jāsēž uz jumta
Ineta L. 21. jan 2013. 17:47Piekrītu ViVi!
No Ineses teiktā un darbošanās "Pavasara studijā" ir šis tas, ko var paņemt sev. Tas tāpat kā jebkuras citas atziņas- nevar akli pieņemt kā aksiomu, ir "jāizlaiž caur sevi". Ir cilvēkiem, kuriem palīdz "psiholoģiskā" literatūra, grupu darbs.
Diez vai visu var uzskatīt par veiksmi! Mācībstundu, jā, pieredzi, jā. Paskatieties uz 40-gadniekiem- viņi nebūs tik bezbēdīgi, jo ir guvuši mācībstundas, un ja vienreiz esi nokritis no kraujas, diez vai gribēsies to darīt vēlreiz, jaunas attiecības veidojot nevar gluži abstrahēties no saņemtās pieredzes. Iespējams, ka šīs mācībstundas dos cilvēkam grūdienu vairāk pievērsties pašanalīzei, sevis izpratnei, tas tad būtu vērtējams pozitīvi. Izprotot sevi, ir interese par citiem, vieglāk ir tikt galā ar negatīvām emocijām.
Galvenais ir akli nepieņemt dažādu reliģisku atziņu mistrojumu, jocīgu organisma attīrīšanu kūres bez apdomas vai dažos gadījumos tomēr versties pie sertificētiem speciālistiem. Lieka konsultācija un dažādu speciālistu domas dos grūdienu pašam izvērtēt un paņemt sev vajadzīgo.
Un diemžēl tukšā vietā neradīsies tas bezgalīgais mīļums bez garīgas piespiešanās un sevis pārvarēšanas, ja nav cilvēkam zināms, kas tas ir - mīļums. Ja viņš nav mīļumu izjutis no citiem, viņš nespēs to dāvāt tālāk, pat sevi mīlēt ne.
Gita i. 21. jan 2013. 17:43Tad ko darīt- palikt un būt pašai sāpinātai? Vai tad otrs būs ļoti laimīgs? Tak arī būs sāpināts redzot ka blakus esošais nav laimīgs...
Vislabākais ir abiem izrunāties. Ja to nevar-tad vienam ir jābūt tik drosmīgam un jāaiziet!
Dzēsts profils
21. jan 2013. 17:25Protams ,ka ne ;) Viņa vienmēr sēž... Mēness ir aprakstīts kā meitene, kura vēlas būt kkas vairāk, asaras-zvaigznes utt. :P
Ineta L. 21. jan 2013. 17:22Ir taču jau runāts un pārrunāts, ka mīlestība un iemīlēšanās ir dažādas lietas. Un tiešī iemīlēšanās ir atkarība, ko atzinuši arī zinātnieki-pētnieki, pat kodu šāi slimīgajai atkarībai devuši (kaut kāds skaitlis bija, neatceros, kāds). Pozitīvs moments, ja tās rozā brilles tomēr noņem, slimība izzūd, atkarība pāriet 2-4 gadu laikā.
vāverēns c. 21. jan 2013. 17:06Protams, Vientuļais Vilciņ ja atgadījies, kas ir ļoti bēdīgs- skumjas ir jāizdzīvo! Cilvēks jau nav robots, kas ieprogrammēts var nekļūdīgi darboties. Cilvēks ik pa laikam atceras dažādus sāpīgus pagātnes notikumus un atkal tos pārdzīvo no jauna un vēlas saprast, kā pagātni var izmainīt, Bet vai to var??Tieši tāpēc visiem ir nepieciešama piedošana. Atceries: ja dzīvojam tagadnē, dodam iespēju otram būt tādam, kāds viņš ir šobrīd, nevis kāds bija vakar, nedomājot par to, ko viņš nodarījis pāri pirms dažiem gadiem. Jo vairāk prāts aizņemts ar pagātni, jo vairāk pagātnei tiek piešķirta enerģija – TIKAI vairojas pagātnes sāpes, pāridarījumi. Iemācīties būt tagadnes mirklī nozīmē būt tagadnē ar visu savu būtību, bez tiesāšanas un spriedumiem par to, kas kādreiz noticis. Beigu beigās tā tu taupīsi arī pats savu nervu sistēmu SOLI PA SOLIM NONĀKOT PA PAKĀPIENIEM UZ AUGŠU. Vai vajag kāpt lejā?
aija b. 21. jan 2013. 17:02nepavelti saka,jo vairak iepazistam cilveku ,jo mazak mes vinu zinam,varbut tiesam musos ir engeli un nelabie ,un visu laiku iet iekseja cina kurs kuru,un kada bridi kads no viniem nem virsroku,un nevienmer engeli.live is live



