Ingrida X. 9. feb 2018. 19:10 ir lietas, kas uzjautrina- nemainīgi; viena no tām: kā šejienes dīva pati sevi apciemo savos jaunuzražotajos blogos Pavērot- jautri!!
Labi. Ir piektdiena, kā nekā-
Lai jauks Mums vakars!!!!
Ingrida X. 9. feb 2018. 19:06Nezinu, kam tieši savu pierakstījumu adresēji, Карлик, būtībā- jau vienalga
Man ir vaļasprieks- es pavasaros/vasarās/atvasarās, staigājoties pa savu, akmeņaino, Vidzemes jūrmalas pludmali, mēdzu pacelt akmentiņus- mani ieinteresējošus... un tad, kad mājās tie apmazgāti un apsusuši, tad ielieku īpaši šim nolūkam paredzētajās smukburciņās; bet tad, kad to sakrājies pārlieku daudz, tad izdaru sava veida invertizāciju, un daļu vnk- nolikvidēju: bija, un vairs- nav!! Tik vienkārši viss
Ingrida X. 9. feb 2018. 18:48 ai, ai, ai, ai.....
napaturēsi = nEpaturēsi
vsp- jautri, ja kas.... ko tādu paklausīsimies šovakar?? .... domāju.....
ok, lai iet:
Ingrida X. 9. feb 2018. 18:43 nu nu- skaisti jau tas skan: tgd esmu "lēdija Ingrīda /kaut patiesībā gan ar īso "i"; lēdijai tas nozīmīgi!! /; Tavos izteicienos saklausāma ironija, lai nu tā būtu. Es gan, pirms ironēju par citiem, vispirms paironiēju par sevi. Tas tā. Nenozīmīgi.
Tu, lēdija Benita, te arī nakšņo??
Ingrida X. 9. feb 2018. 18:37 Man, Kārlīti, dikti patīk akmentiņi, ko siltajās dienās, pārsvarā jau vasarā, paceļu savā, akmeņainajā Vidzemes jūrmalā Un tad tie krājas manās mājās- burciņās un tml. Jauki, protams, līdz daļu sakrāto vnk nolikvidēju- nu tā: izmetu un viss jo- visu jauko jau napaturēsi Akmentiņu domu līmenis??- ak vai!!, kur nu man līdz tam..
Jauku pirmsbrīvdienu vakaru!!
Gunars S. 9. feb 2018. 09:59Ieva, cik tu acīga,mēnestiņu virs stacijas ieraudzīji! Gunta, stabs un darbības ap to ir tikai humoriņš. Paldies par uzmanību!
Dzēsts profils
8. feb 2018. 20:50Līdz akmeņa domas līmenim nolaisties nemaz nav iespējams ! Tas būtu salīdzināms ar kritienu no mākoņa maliņas ar virsskaņas ātrumu, kuru pārdzīvot var tikai tāds cirvis kā akmens.
Ingrida X. 8. feb 2018. 19:38Es nebaidos.
Es zinu, kas man ko spēj dot. Emocionāli, ķermeniski. Un- ļaujos tam, lai būtu tāda, kāda nu esmu
Ingrida X. 8. feb 2018. 19:35 Nee, Карлик, mēs nerunājam par vienu un to pašu. Vai arī- runājam atšķirīgos līmeņos.
Mani, jā, mani ļoti konkrētie Bērni, kuri tgd katrs savā dzīvē, savā biznesā, savās attiecībās, ir tie, kas manus nervus, ko paplucina darbs utt., utt. ..... , gan savās sms, gan tad, kad satiekamies, kaut uz brīsniņu reāli, saved atkal kārtībā, radot to foršo sajūtu, ka pasaulē ir Cilvēki. Labi, gudri, domājoši, sirsnīgi, vienkārši, netēlojoši neko.... un pie tam- man rada!!!!
Gunta L. 8. feb 2018. 17:45Jaukas bildes,ar vai bez sniega,man vienalga patiik,gan jau uztaisiis talku un stabu nomazgaas,paldies!
Gunta L. 8. feb 2018. 17:42Bez miilestiibas nedziivojiet!Agnese-super!
Ingrida L. 8. feb 2018. 16:06Sniega lapstu rokās un uz priekšu !!!
Pēc tādas kārtīgas izvicošanās gan zupa garšos, gan ar galvu viss būs kārtībā, nevajadzēs gaidīt RĪTDIENU.
Gunars S. 8. feb 2018. 14:10Guna.Lielisks klipiņš,daba snauž, ziemas mierā!
Gunars S. 8. feb 2018. 13:27Vasilj,kā tu vari zināt, kāda mamma būtu šodien, Brituks?
Gunars S. 8. feb 2018. 13:23Guna, nu jau sasnidzis krietni,patīkmi atrasties ziemā!
Gunars S. 8. feb 2018. 13:21Benita,patiešām, man niecīgas prasības. Vienreiz gadā veikals MEGO pie ieejas lai nomazgā stabu! (ja nebūtu staba nebūtu problēmu)
