...Aleksandr, aizdomājos par Tavu frāzi par pienešanu apkārtējai videi... iespējams, ka cilvēks, dzejojot, rakstot, gleznojot ne vienmēr domā par efektu, ko un kā sapratīs apkartējie, tā izpausme laikam ir tieši savu izjūtu, psiholoģiskā stāvokļa atspoguļojums.

Neesmu gan dzirdējusi tieši par dzejas terapiju..Taču katram savs.. Katram savs uzskats par to, kas palīdz..Man varētu būt mūzikas skaņas..kādas dziesmas..tad vēl dabas un darba terapija..
Par dzeju..nu tas ir drīzāk dvēseles stāvoklis.. Palasi..patīksminies.. padomā..Bet vai terapija? Iespējams.

...jā,izrāde - superīga !

Par dzeju un Ziedoni runājot, mani ļoti saviļņoja izrāde "Ziedonis un Visums"....kaut kas kosmisks

Laima,jebkura iedarbība iedarbojas uz cilvēku - jūtām ! Bet kā ar atklātību,atsaucību un vienkāršību pienest to apkārtējai videi.......

Iedarbojas gan, Inet! Tā ir savu izjūtu, domu pašanalīze.

Ech!Man no skolas laikiem ir zināma alerģija pret dzeju.Pa retam tikai kaut kas aizķer.

Pārāk sarežģīta tēma,kura prasa atklātību un patieso seju.....,kas mūsos neatpoguļojas....Un paliksim noslēpumaini negatīvā jomā - sejā.

CENŠOS RAKSTĪT ATSAUCES,VIENĪGI,JA ZINU KĀDAS LABAS RINDIŅAS NO GALVAS UN NEATCEROS TĀ AUTORU,BET NETĀ TĀ IR IERASTA LIETA,KA NEEKSISTĒ ATSAUCE,BET IR JAU NETOTĀJI,KURI TĀS RAKSTA.

Laima, iedarbojas?

Protams, ka ir arī dzejas terapija! Pa reizei nodarbojos, pierakstu, tik lai citiem rādītu, - kautrējos. Man tas pārāk intīmi. Tas jau atkarīgs no cilvēka, gribu rādu, gribu nerādu.

Jā, ziedu terapija arī derētu, šogad dārzā tā pašvaki, lielākā daļa izsalusi

labi , ka Ineta pabrīdināja, citādi tas mūsu skaļais spurdziens vēl izsistu no četrindes ritma    Inetai ziedu terapiju    

Labrīt, Aleksandr!
Nav velēšanās ieviest kādu ģenerāltīrīšanu, bet vērst uzmanību uz dzejas un dzejošanas labvēlīgo ietekmi uz psihi. Ja nepaskatīsies piedāvātajos portālos, neizlasīsi rakstus, nebūs saprotams, ko esmu gribējusi akcentēt!

Labrīt,Svētkos !
Maija mēnesis veltīts I.Ziedoņa atcerei un dzejas mīļotāju saliedēšanai,vēlies ,lai mūsu blogos būtu tīrība.....

Kū, Tev jauka zīmēšanas terapija Jaunībā arī patika ar pindzelēm un zīmuļiem paniekoties..kaut kur tas viss izplēnēja...
Man arī pie kaut kā būtu jaķeras klāt...šobrīt tik pa retai reizei ir vēlme mūziku paklausīties... bet dzeja... būs pie sevis nopietni japiestrādā Ja sākšu ko četrrindēs rakstīt, ziniet- tas ir terapijas kurss

katram savs   man patīk sevi dziedināt ar mūzikas un krāsu terapiju

par blogu runājot..neredzu iemeslu pat satraukumam , jo cik sapratu, kundzīte ne no draugu loka...tad ,kādēļ gan to neuzskatīt par vientuļu garāmgājēju un vienkārši nepasmaidīt...? Vai tad nu mazums šeit bijuši tādi , kam interesēs pat tas , ko brokastīs ēdi...kādēļ vispār ēdi un, kas notiek Tevī pēc to apēšanas
Mani izbrīna vairāk kas cits...tik ļoti Tu uzsver pēdējā laikā to savu īstumu...nu jau vai katrā savā replikā un izklājusi sevi visu kā uz paplātes...tas manī ir...un tas arī....saprotu, Tu lepojies ar sevi, bet tas , ka ņem rokā akmeni un mētājies citām no mugurpuses....nu nezinu...Man nav problēmu ielikt savas bildes no visiem rakursiem, bet es neizvēlos sevi pasniegt kā uz paplātes.."te nu es esmu"...jo esmu noslēgtāks un intravertāks cilvēks...jo mani nesaista visi garāmgājēji...mani saista tie , kuriem šķitīs ,pirmāmkārtām, saistošas manas domas un uzskati...

es gan maz saprotu sievieshu domas.....jus esiet tik emocionalas....ka galva sak sapet

lbrit... nevajag skaidroties, ingridinj....tavs blogs ir ahujennijs! ar sapi ieksha!