es jau arī uz kontūrkartes globusiem uzzīmēju un pierakstīju tēla vārdu-tā dabūju pa mizu, ka solīja no skolas izslēgt. rakstīju paskaidrojumu un lietu izbeidza...klusām.

Padomju laikos,onka viltiigi smaidot,prasiija :
- gribi,lai savà skolà tu bûtu pirmais skolnieks?
- jà gribu../atbildéju chukstus,actinàm mirdzot/
- tad uzzimé Lenina bildi un uzdàvini to skolai!

Atri lēni ka tik jautri                                      
Mans tā piemidz aci kautri                             
Ja vēl prastu rakstīt dzeju        
Kukulturāli lūgt uz deju                
Būt Meiču sirdīm vaļā vārti          
No bučām būtu vaigi  sārti                                    
                           

pazīstu dažus, kuri karogu pie savas mājas nekarina...saka-paskaties apkārt...lai es šo valsti vēl godinātu!? ...un asaras acīs....bērni meklē labklājību zem citiem karogiem. vai tāpēc stāvēja uz barikādēm...-viņiem sāp.

  ātri gan Tev terapeitiskā iedarbība Jautri!

nu ,mani interesē tikai tās tēmas...... kurās tiek runāts par sieviešu sākumu.... un vīriešu galu!  

Deja dzeja terāpeja
Lasītājam šķība seja
Nesaprot suns kas pa joku
Saimnieks kastē skatās spoku               

Labi tam kas neprot lasīt
Nevajag tam galvu kasīt
Smadzeņu ja nava iekšā
Svarīgāk lai bļoda priekšā                          

Gribu es sev suņa dzīvi
Kaut ar reti palaiž brīvi
Baro paglauda un gulda
Nosprieda tā  „vecais mulda””                     

Līva, aplausi!

jauki cilvēki apkārt ir vislabākā terapija... tāda terapija, ka terapija nav nepieciešama

Ir dažādas dzīves stila "manieres": stagnātiska, "mainies uz augšu", "pofigistiskā" ..var turpināt...

Jauku dienu - VISIEM !

   Arī tādu atbildi, Kū kolīt, spēju saprast un pieņemt; man tikai žēl, ka tā arī nesapratu.. Man jāpārlasa tgd viss sarakstītais, jo, man šķiet, ka visā, ko te teicu, vai nu nopietni vai- puspajokam, nekā aizmuguriska tomēr nebija..

   Sandi. To, ko Tu saprati ar to pagriezto muguru, Tu saprati puslīdz pareizi; tikai vārdu "divkosība" gan te svītroju- to Tev pateiks tie, kas pazīst mani dzīvajā, un arī "aizvainotība"- nu nav tas īstais vārdiņš!! :)   Arī par tām dzeloņstieplēm- jā, ne viss, bet- daudz patiesuma! .. un- to harmoniju- to meklējam mēs daudzi, ne jau es viena vien.. Bet- lai nu paliek.. atkal iebraukšu par daudz- personiskajā
   Un vēl- Tu domā, ka man nav radies k-kāds priekšstats par Tevi, pat- bez bildēm, Tev saistošām un tātad- arī Tavu būtību nedaudz izsakošām?? Loģiski, ka ir!! Bet- nu nepaudīšu to tagad publiski!!! Ne viss Tev varētu patikt, jo- ne viss atbilstu Tavam paštēlam te, un atkal pateiksi: akmens..

kārtslēkšana... otrs nevar aizsniegties

..tur tā lieta,ka liels spēks....Bet ja to varētu izskaust,un iet uz pozitīvo pusi,tad būtu mīlīgāka vide.

Hm, ieradumam liels spēks, Aleksandr?

Te ir daudz variantu....Ir tādi,kuri saklausa,rīkojās,kā iesaka,bet tā vai citādi paliek pie sava ārējā izskata, jo nevar pārkāpt savu slieksni......

Man šķiet, ka savu izjūtu materializēšana, t.i. uzrakstīšana jau ir daļa no pašanalīzes un solis uz sevis izprašanu.
Kads varētu padalīties savā pieredzē, kam tā tēlainā domāšana!
Laima, paldies viņai, jau deva savu skatījumu

mana skola