Kristīnīt, es baidos pārkāpt kādas robežas, bet- ja es Tev pajautāšu ko par Tavu vecmāmiņu, Tu vēlēsies atbildēt?

ai ledainais..cik feins tekstiņš..

   Manuprāt pat Tibetas mūki nezina no kurienes nākam un kur aizejam.Vai varam ap
galvot,kad nomirsim,tad nekā nebūs?! Ja tā būtu,tad diezvai mūs būtu.

hi..lai tik pamēģina tas spogulis teikt ko citu kā tikai to ka iru vissmukākā. izmetīšu jedreņifeņi..

man kaķis aizmuka no datorgalda..značit nebaudāms muzons..

Lai arī visi zina, ka cilvēks piedzimst, nomirst, bet savu mīļo promiešana ir skumja bez gala, laikam tieši šo savstarpējo mīļo attiecību dēļ, kuras gribētu vel turpināt, saņemt mīļumu, dot sirsnību...

mūki ir piemirsuši vienu punktu ierakstīt ....... vienmēr centies būt gudrāks kā esi! tas  būtu  attiecināms uz tevi maijiņ!  

Ingrida, es ar' rakstu un raudu...

Vecmāmiņa man ļoti tuvs cilvēks, viņa mani uzaudzināja. Joprojām liekas, ka viņa aizbraukusi ciemos pie māsas uz laukiem un drīz atbrauks atpakaļ.

Mans tētis aizgāja 40 gados, un dienā- pirms Viņš aizdevās, lai neatgrieztos, mēs spēlējām šahu... kopš dienas tās- vairāk neesmu šahu spēlējusi... ai, nupat saraudinaji mani!!!! ............... bet- vajag raudāt!!!!!!!!!

Cilvēks zaudē spējas pieņemt Pasauli, tad, kad cenšas to saprast .....    kāds man var paskaidot , kā tas notiek? ....  

Ingrida, viss kārtībā, viņa ilgu mūžu nodzīvoja, bet gribētos vēl kādus 10 gadiņus klāt...

Pastāsti kaut ko par savu vecmāmiņu! Ja jau uzrakstīji, tad, kā Ineta teica: varbūt Tev vajag vienkārši parunāties.. varbūt, runājot par Viņu un kādu asariņu noraudot, liksies- nu ir Viņa tepat....

Ingrīda, tā sirsniņa tagad dus mūžīgā mierā, viņai noteikti tur ir labi...

jā, maijiņ, atceries ,ka man ir sava taisnība......... un savs viedoklis.....  
tu nepazīsti picas funktieri.......

... nu redzi, kā sanāca- kmr rakstīju, tkm- Tavas skumjas nosauktas vārdā.. Atvaino, ka sanāca ne tā!..

Jā, gribētos ar viņu aprunāties kaut sapnī, bet viņa nenāk...

Dažus blogus zemāk 5.punktā teikts: " Gribi satikties - uzaicini."
Zinu jau!- lepnums un tā tālāk... bet- nu ir reizes, kad vnk jānoliek tas 'pie kājas', un- jādara tas, ko vēlies, un viss.. jo- vai Tu zini, ka tā otra sirsniņa arī neilgojas??, un, ka viņa, tā otra, sevī nebakstās tāpat??.. nezinot- kas Tev tur un kā, varēju jau uzrakstīt tikai to, ko zinu no sevis.. Gribējās ko labu, atvaino- ja galīgi garām..  

Sandi,Tev ir atļauts nepiekrist,domāju,viņš par to it nemaz nejutīsies sarūgtināts es gan viņam piekrītu un zini,man gan viņš nešķiet ne nīgrs,ne garlaicīgs,gluži otrādi,ko nu,te varbūt vēlreiz noder 10 punkta caurskatīšana