Ingrida, jā, mēs bieži spēlējām. Piemēram, spēlējot duraku līdz gadiem 15, bieži uzvarēt nesanāca, bet tad kaut kā spēki izlīdzinājās.
Jā,  piekrītu, vajadzīgs laiks. Sākumā jutos kā mazs suņuks, kuru pametuši vienu, kaut gan esmu pieaudzis cilvēks.

dziesma jautra. bet paviegla.
parodija ar roķīgo piesitienu ķer vairāk.

Jā dažiem būtu lietderīgi,pamācīties no kaķiem

   Paldies, Ineta. Man tik bieži, gribot labu, noiet greizi, ka- jā!- domāju- atkal esmu ko ne tā... Paldies Tev.

   Jūs kādreiz divatā arī uzspēlējāt?? Kurai parasti veicās labāk?? Mans tētis man, piemēram, šad tad ļāva šahā uzvarēt, bet es taču jutu, ka viņš vnk ļauj!!!, un tieši aiz to gribējās iemācīties spēlēt labāk, lai uzvara būtu pa īsto
   To sajūtu- ieraugot tukšo gultiņu- zinu... tā nepametīs Tevi, tikai Tu iemācīsies ar to sadzīvot... bet- visam jau vajadzīgs laiks... Jā, kā Maija teica: Viņa ir blakus Tev savā mīlestībā vienmēr! Runājies ar Viņu, stāsti.. , nenoslēdzies... es nezinu, man šķiet, ka tas palīdz... Ir vajadzīgs laiks! Un Tava vecmāmiņa grib, lai Tu tiec ar to galā, lai... ai, nu Tu jau saproti, ko vēlos teikt.. baidos banalitātes...

raudāt nedrīkst par aizgājējiem. tā jūs neļaujat viņiem pamest šejieni. un viņi nevar jums palīdzēt un sargāt, kamēr ir te uzkārušies.

Ingrida, paldies tev par sarunu vai nu kā, lai to dēvē, paldies, ka uzklausīji, vienu brīdi bija pavisam skumji, bet tagad labāk.

Ingrid, par pēdējo komentaru 20:13 gribas uzslavēt, pilnībā piekrītu. Un izrunāt savas sajūtas aplī, kaut tikai virtuālajā, tas jau ir forši. Ir dažādi blogi, un kāpēc nevarētu būt sirsnīgo sarunu  uz uz pleca uzsišanas atbalsts?

Paldies, Maija!

Kauns,kā tādi var pārstāvēt valsti

Jā, es patiešām paiešu maliņā! Kristīnes dēļ.

Viņa man bija žiperīga, bieži brauca pie kāda ciemos. Viņai ļoti patika spēlēt loto un dažādas kāršu spēles.
Es tā arī neiemācījos cept garšīgās plānās pankūkas, kā to darīja viņa.
Joprojām ļoti sāp sirsniņa, kad atceros, kā ienākot vakārā slimnīcas palātā ieraudzīju tukšu gultu... viņa aizgāja miegā. mani pēdējie vārdi viņai bija... gaidi mani, es rīt vakārā atbraukšu... bet viņa mani nesagaidīja...

ingrid, škic!

   Ja Tu te tikai bazarē, Fe ja, tad nevajag to attiecināt uz visiem!!! Ir blogi, kuros pabazarējam, ir- kuros parunājam no sirds!! Tas, ja tajos otrajos, kāds iespļauj, tas jau nenozīmē, ka spļauj visi!
   /piedod, Kristīne!/

   Es atvainojos, ka iemaisos!!!
   Vai Maija, Sandi, ievietojot šos izteikumus te, k-kādā ziņā centās parādīt sevi gudrāku par- sevi??? Paskaidro!!! Tev vnm patīk kādam uzbraukt- ja ne veidā šādā, tad- tādā; tieši Tu jau vienmēr centies būt par visiem gudrākais!!! Tu ar to kompensē sevī k-ko???

nestreso. ōme nāks sapņos, kad gribēs brīdināt.

/bet sarunas ar omi pret amigos bazaru nomainīt tas gan ir pipec. /

Tā nav tiesa,ka viņas nav,viņa ir ik mirklī,ko Tu atceries..un viņa patreiz ir Tavs sargeņģelis,atceries to,kad ir skumji un kad ir priecīgi ap sirsniņu,runā ar viņu kā savu sargeņģeļi un viņa dzirdēs Tevi Viņa ir Tev blakus savā mīlestībā..vienmēr ..atceries to

Sandi,Tu droši vari šo visu papildināt ar to vēl vienu punktu,pēc kura Tev dikti prasās,kā jau teicu,tas Tev it nemaz netiek liegts Bet,ja runājam par Tevis uzdoto jautājumu,tad paprāto,paprāto,varbūt ko gudru arī Tu izprātosi un necenties saprast mani un pasauli,vienkārši pieņem to kā daļu no Tavas šīs dienas un šī brīža,un tici man-paliks vieglāk

Jāni Kārkliņ!Tibetas mūki to saka tikai par šo dzīvi,dzīvo to šodien un nedomā par citu dzīvi,jo tāpat Tu to neatcerēsies savā nākošajā dzīvē un varbūt atkal dzīvosi kā vienu vienīgo

Tas ir tad, ja Tev pašai gribas stāstīt... es tā to domāju... Ko, Kristīnīt, Tavai vecmāmiņai visvairāk patika darīt, kad bija brīvs laiciņš?

Ingrid, jautā droši.