“Dzīvot un eksistēt tiešām nav viens un tas pats — lai gan no malas dažreiz izskatās, ka puse planētas vienkārši stāv rindā pēc piektdienas. Bet katram ir savs temps, savs smagums un savs klusais seriāls galvā. Tāpēc varbūt mazāk vajag cilvēkus ‘norakstīt’ kā eksistētājus un vairāk — iedot viņiem iemeslu pasmaidīt, kaut vai par to, cik ļoti dzīve dažreiz atgādina slikti uzrakstītu komēdiju. Jo reizēm cilvēkam nevajag glābēju — pietiek ar sapratni, nelielu cilvēcību un vienu labu iemeslu atcerēties, ka viņš tomēr dzīvo, nevis tikai gaida nākamo pirmdienu.”
Piekrītat manam domu gājumam?