Domāju, ka nē.
Kad biju jauna, biju daudz tramīgāka, daudz neiecietīgāka pret visu to, ko nespēju pieņemt. Brīžam izpaudos pat pārāk.. neiecietīgi, par ko, protams, saņēmu atbilstoši pretī.
Tagad? - Tāpat daudz ko nepieņemu, ar daudz ko nesamierinos, bet - esmu iemācījusies paklusēt; dažreiz

.. nu nezinu gan..lai notiktu tik krass pavērsiens, jābūt spēcīgam iemeslam
Cik var secināt no tā, kā te izpaudies, nekāds disidents gan neesi ..

Nē, drīzāk - kā dabūt no tās laukā ;D ;D ;D

Garās pastaigas gar jūru, peldes viļņos.. siltos un - ne tik siltos..kopābūšana   

Tā lielākoties piemīt cilvēkiem, kuri sajūtas nenovērtēti, ir sevī nerealizējušies.
Kad it kā cenšas pieņemt gan sevi, gan notiekošo, bet tai pat laikā iekšējā agresija krājas... (neesmu pers. saskārusies ar tādiem, bet daudz ir lasīts, redzēts, dzirdēts..)

To - būt s-bai atbilstošs un pieņemams - lielākoties jau neizvēlas.
Normatīvie akti spēkā bijuši vienmēr!
Ja Tu apzināti uzņemies lomu "būt jocīgam" - tas vnm ir blefs, kkas, ko no sevis spēlē.
Ja šķieties jocīgs tajā, kāds patiešām esi, kā uztver pasauli, lietas - nu lai!! Ja tā ir Tava patiesā būtība.
(Es arī dažam labam šķietos jocīga, bet! - tas nebija mans lēmums tādai šķisties!, es vnk esmu tāda, kāda esmu, ar visu savu jocīgumu )

Jocīgs Tev tas "laimes pieskārienu" formulējums!, traki jocīgs!
Tad, kad sajūties esam laimīga, tas nav ne cauri kreklam, ne galvā, tas ir.. sajūtās, kādās esi tobrīd, un te es galīgi nerunāju par fizisku pieskaršanos

Nē, tāda nav iespējama.
Gan jau, šādu jaut. uzdodot, to saprati arī pats.

Nē.

Domāju, katram tādi uznāk.
Arī tiem, kas to neatzīst.
Mans glābiņš - daba; vasarā - saule un ūdens; ziemā - pārsalt tā, ka pirksti atmirst balti..
Uhhhh - esam dzīvi joprojām!!