.... nokrīt migla, nokrīt.. un??
17. jūl 2017. 21:10
Naktē, tai tumšajā, man pazuda kumeliņš.... Tikai tikko, klausoties tekstu, sapratu- laikam- tā dziļo zemtekstu... Pazaudējamies, viens otram, visādi stulbi pārpratumi, reizēm- izdarības, ne visai jaukas.... un- miglā.. tavs kumeliņš.... Un tikai tad, kad esi sapratusi pati sevi, kad nokrīt tā migla, tad ieraugi- savu kumeliņu... ēdam zāli... jo ēst jau gribas visiem... Bet ne vairs to, kas bija tevis lolota.. Es? šobrīd? ēdu zemenes; pie vakara tās nopirku lētāk... Kumeliņu jau ar tām nepabarosi..
Jā, man šovakar sagribējās Mielavu; kaut- dziesma šī izskanējusi neskaitāmos variantos, tikai Viņa dziedājums man tuvs... Vēlējos savietot foto savam neizsakāmi sakoptajam ezeram /jā!!, jo es atceros, kā melnbaltajā filmā- cik manā bērnībā mums tik mīļais ezers, bija aizaudzis un... bīstams pat... vienalga turp gājām, un, saslējušas galvas kopā, lasījām "Dekameronu"... to atceros jo labi!!.. un nekad mammai neteicām, kurp ejam- gājām- it kā!- uz pļavu vērt zemenītes smilgās... mājupceļā jau savēram arī!!
Bet ezeram- SAVAM- veltījumu uzrakstīšu gan!! Kkad... jo tā ir manas vasaras visbūtiskākā- Pietura.. jau sen!
/vakar, ap 16-iem/
Atslegas vārdi: visbūtiskākā vasaras pietura1
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 18. jūl 2017. 16:29Nepazaudēt. Nepazaudēties. Miglā.
Ingrida X. 18. jūl 2017. 15:59 Īpašie- Vasilij, Kārli- patiešām priecājos, ka pabijāt te!!! Paldies!!
/uz pamuļķiem jau nereaģēju sen- lai izrādās cilvēciņš, kam iespēju tādu, cik saprotu- maz!! / ..
Man ļoti patika tas, Īpašās teiktais: "... katru rītu pamostoties mums tiek dota IESPĒJA un IZVĒLE... katru rītu...."
Tieši tā arī dzīvoju- jau no paša rīta piedodot savai dienai- krāsas? noteikumus? uzdevumus?.... ai, es nezinu- vārdos kādos to īsti saukt!!; bet tas, ka rīts nosaka daudzko, ja ne visu, tas man skaidrs- tāpat!!
Mums, Visiem:
Dzēsts profils
18. jūl 2017. 13:06Peļu sūds putraimos neizskatās tik pretīgi, kā akmensgalva ielīdis ne tanī blogā.
SFI L. 18. jūl 2017. 11:39...nokrīt migla, veras plaksti, seja krunkās kā veci laksti,
čur cur čurās mute velkas, kas to bučos vairs...
ronalda z. 18. jūl 2017. 09:08paldies svetejieem doma negrēko
Vasilijs P. 18. jūl 2017. 05:39Ko padarīsi!Agrim vairs trīs nedēļas,kā nelaiķes sieviņai atlikušas,tādēļ nedz smēķēt,nedz dzert vairs nedrīkst-tad būs vēl vismaz trīs dienas nost.Daudz svaigā gaisā,ko padarīsi...atraitnis
nekas i. 18. jūl 2017. 00:10... katru rītu pamostoties mums tiek dota IESPĒJA un IZVĒLE... katru rītu....
Ingrida X. 17. jūl 2017. 21:30..... un tgd, kad visu izdziedāto saprotu mazlietiņ savādāk, savādāk, ne daudz, bet- tomēr- manī skan dziesma šī, tas, kas iekodēts tās tekstā..
.....................................................................
Viss, ko vēlos pateikt mums- NEPALAIDĪSIM VĒJĀ SEV SNIEGTĀS IESPĒJAS!!!! Nē, nē, ne jau kko ķerot un grābjot, ne tā: BET SAPROTOT, KAS MUMS IR- KAS.