.... biju jau dienu vnk papriecājusies, šopēcpusd.- nofočīju:  kad ieliku jau sev vāzītē, man teica: tie esot japāņu ķirši... kas zied tik brangiem, tumši rozā- ziediem... skaisti zied!! :)

.... un tad, neviļus atcerējos, kāda- reiz- laba drauga teikto:
"Tev tikai liekas, ka Pasaule ir liela, ka tur ir tas, un tur atkal- kkas cits... un tas viss tevi, šķietami, biedē... bet tad, kad apjautīsi, ka mans teik.: "Davaj, ka satiekamies uz brīdi Parīzes metro- man ir laiks, laiks šobrīd- tev, tad sapratīsi beidzot, ka:   DEBESIS MUMS VISIEM JAU VIENAS!!!"; ok, man bija tāds blogs, nevēlos rakt- tieši kad, bet- tobrīd- pirms nofočīju šos- japānas ķiršus, līdz galam laikam sevī ielaidu reiz- laba drauga- teikto.... Viss jau īstenībā ir vienkārši, ļoti!!, pirms- jebko!!- sākam sarežģīt paši... Sarežģītmānija?? Brīžam sāk šķist, ka- jā!!!..

.... lai Dievs ar to!! Nevēlos iet Emo pēdās, bet- nu nespēju- JUMS!!!!- neiedāvāt ziedošos japānas ķiršus!!! 
/bildītes- kkur pirms stundas/..

.... tie tumši rozā ziediņi- tuvāk:

.... un nu jau- nočieptais zariņš uz mana galda, šobrīd:

    Ja kas- neesmu ne stulba, ne apdalīta galīgi, lai nesajustu/neredzētu, kāds lētums pavalda šobrīd te; ok- neviens par savu pakaļu /atv.!!/ augstāk nav uzlēcis tāpat; un es, neskatoties uz visu, rakstu un rakstīšu joprojām, kad sagribēsies ko pateikt.. ;)