Naktī pie debesīm mirdzēja ļoti daudz spožu zvaigžņu. Vienmēr tā ir? Par maz skatos debesīs? Koku lapās lūkojos daudz. Jau tagad gaidu, kad lapu pumpuri kļūs lielāki un zaļāki. Zvaigznēs lūkojoties, nožēloju tik to, ka nebiju sameklējusi un ārā nolikusi savu zvaigžņu bļodiņu. Zvaigžņu lietu laikā vienmēr to nolieku dārzā - lai ir vieta, kur kādai zvaigznei iekrist. Neviena gan manu māla bļodiņu lietus laikā nav izvēlējusies. Naktī ar nebija paredzēts zvaigžņu lietus. Dažkārt jau gadās, kas neparedzēts. Varbūt kāda spožā zvaigzne meklēja māla bļodiņu.
Atslegas vārdi: tā ir559
savsem k. 9. apr 2016. 21:27Varbūt labi , ka neviena zvaigzne bļodiņu neizvēlējās - dažreiz viņas gadās smagas un ļoti resnas ..
Elva E. 9. apr 2016. 20:40Katrā gaidošā bļodiņā reiz kāda zvaigznīte iekrīt !
Raisa O. 9. apr 2016. 20:36
Gunars s. 9. apr 2016. 14:17Nu ko tu neteiksi,nedaudz naivi,nopietni,pa jokam,bet jauki!
Dzēsts profils
9. apr 2016. 12:13Zvaigznu kèràjs ir jàtur patstàvigi dàrzà !
Ingrida X. 9. apr 2016. 10:36.... kādā citā dārzā visas zvaigznītes, kas no Debesīm izkrīt, tur noliktajā bļodiņā pārvēršas par košām zivtiņām, un tad nu tās mājas cilvēki tās baro un lolo, jo zina, ka tad, ja ne šodien vai rīt, tad citudien tiks izpildīta kāda no viņu karstākajām vēlmītēm....
Lai kāda no spožajām zvaigznēm sameklē reiz Tavu māla bļodiņu!!
Benita L. 9. apr 2016. 09:37Romantiski!