Jo CIP vienmer stradajis ar orginaliem kadriem un dokumentiem.

Galvenais-nav lets-atdarinajums

Es-Tu jau nu gan-nav iespejams atlauties-tik augstas klases un pikselu sistemas.

Paldies, Maijiņ!!  
Lai arī Tev viss sanāk!! :) Galvenais jau- neļaut sev nolaist ķepas, lai kā nu brīžam iet vai neiet. Prast, censties arī tajās pelēkajās dienās, kuru ne mazums, to zelta maliņu mākonim ieraudzīt!! Un- ticēt, ticēt, ticēt.., ka viss būs labi!!

Tev jau, Robčik, arī!! Tu, cik nu esmu te sapratusi, esi no tiem cilvēkiem, kas prot vnk dzīvot un baudīt to, ka dzīvo!! forši!!  

ak Tu, Vasilij- sladkaja konfetka, kas nekad nepiedāvājas!!   slikti, ka nepiedāvājies- par vienu vīrieti mums, sievietēm, mazāk!!

lai viss Tev uz labu, konfetka, ar jocīgo, neatpazīstamo garšu!! ..  

cau ingridin...tev priecigus

Lai sanāk! tikai un vienīgi tā!

Es neteiktu-Ta ir milzida Dieva davana....atraitnis

Tikpat Sladkaja Konfetka informeta-atraitnis,nekad nepiedavajas

Ta vins ir,jo parasti uz Svetkiem tiek seksualie pakalpojumi piedavati,soreiz-Mierigi.Atraitnis...Britukam.

un vsp- taču svētki!!!!
lai domas Tev gaišas!!! un- visa sajušās, kā tāda, gaiša!!!  

Lūsij!! Tu mani nesaprati īsti, kā to, ko domāju, uzrakstīju es..
<Man sen jau tā nav straumes, kas nes; ja tā būtu- ik dienas būtu jaunās tuvattiecībās; tās, ja to vēlas, pa virsu, iespējamas visur- kaut aizvakar, vakar- Eurolines busā, kur man, visjotaļ intresanta kompānija trāpījās un tā, kura sprēgāja asprātībās un humorā, bija tendēta arī sprēgāt kur citur.. Es, cilvēks draudzīgs, liku saprast ātri vien, ka neparakstos sexam busā... lai cik noilgojusies esmu tā visa.... tā gan... :)

Vienkārši ļauties, lai straume ness, kur aiznesīs, vienalga. Priekš manis tas nav, stūrēju pati, kur gribu.
Priecīgus svētkus

... p-dies Tev, Benita, par tik cilvēcisko un nesamudžināto atbildi!! :)

Un tomēr, neskatoties uz visu- ir jāpaspēlējas mzl, jo tie, ko jūtam- esam savus, visādās nozīmēs, savas ieciklētības pēc- mūs vēlas, bet atbildi konkrētu- nesniedz, dmž.

Pie  zobārsta vairs sen jau neraud un no tā nebaidās!Ne dēļ asarām jāiet,bet,lai iegūtu spēju skaisti pasmaidīt,lai nestaigātu sakniebtām lūpām bez smaida.
Piespēlēts?Dzīvi uztvert kā spēli nav ieteicams,jo zaudējums nes sarūgtinājumu.
Azarts ,tas gan neļauj ilgi atskatīties,bet domāt uz priekšu!

.... vai tad, Maksim, ir varianti citi?! Nē!! P-dies Tev, protams!!

lai sanāk un būt!!!

Vai Tu, Benita, domā, ka uzrakstīju to, ko uzrakstīju- ar vieglu prātu un sirdi?? Nē!!! Tas, kas atveda mani atkal mājās, jā, manās tik mīļajās mājās!!, pēc nedēļas darba, bija reizē dramatiski un skumji, ļoti!! Bet- ko mainīs tas, ja es tgd šaustīšu sevi, labi zinot, ka mainīt vairs nespēju neko??!! Es mācos pieņemt situāciju kā tādu, mācos- smaidīt tad, kad 100+1 iemesls- raudāt. Un- esot mājās- ļaušos, apzinoties, cik viss ir relatīvi!!, ļaušos visam tam gaišajam un foršajam, kas man tiks piespēlēts; tā gan!! :)

.... un?? ko tieši izmainīs tas, kad pie zobārsta palaidīsi piņņas?? neko!! rezultāts, tā vai šā, būs tieši tāds pats!!!  
.... bez tam- sava daļa adrenalīna, cik nu saprotu es, nepieciešama ikvienam; lai nenolaistu spārnus, lai- dzīvotu :)