Murgs kaut kāds - nepilnās 3 dienās izlasīju Māra Bērziņa "Svina garšu". Gods un slava autoram. Cik var lasīt visādus kauju aprakstus, par dzīvi tankos un zem bumbām. Kari ir bijuši visos laikos. Paļauties uz kaut kādu citu valsāatu neintralitāti vai mazās L-jas neitralitātāti, ir tas pats, kas atsaukties uz maģisko 5 pantu, kas mūs it kā pasargāšot no kara briesmām. Bet Bērziņš parāda, ka arī kara laikā cilvēki mīl, tic tuvākajiem, arī ar svina garšu mutē. Karš ir, bet cilvēks dzīvo. Lai kā visi nosodītu žīdus, arī ir tādi latvieši, kuri sevi no bailēm vien maina un nodod citus. Bailes apslāpē viņu spēju domāt. Murgs varbūt tikai tāpēc, ka mani šodienas lasīšanas tempi vienai grāmatas lasīšanai "atvēl" kādu mēnesi. Bet es varu, pat pa vidam pierādīt mazdēlam, ka var lasīt arī ātrāk kā viņs.