Šajos gados ar medicīnas darbiniekiem esmu saskārusies daudz, bet attieksmi pret medicīnu šī saskare nav mainījusi kopš agrās jaunības gadiem, kad no rītiem sabiedriskajā transportā uz darbu devāmies kopā ar mediķi. Vienu rītu viņš man saka - zini, man vakar prasīja, vai es tādu un tādu pazīstu, teicu - jā, es ar viņu guļu ...vilcienā. Jā, tāda, vienkārša, pat rupja ir mana attieksme. Tā radusies ne tikai tāpēc, ka uz Darba ekspertīzes ārstu komisiju cilvēkam, piemēram, bez kājas jāiet katru gadu - laikam komisija ( mediķi) gaida, ka izaugs jauna kāja. Šodienas ves ministrs līdz gulēšanai nemaz netiek, visu laiku tik jārunā. Un tie, pacienti, kas, neredzot citu izeju, dodas uz maksas medicīnas punktiem, maksā divreiz - viņi taču jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem par valsts medicīnu. Ministrs varētu iepazīties, kas ir valsts nauda. Valsts nauda nokrīt no gaisa? Valsts pilsoņu dalība tajā nav? Mācīšanās nozīmi ministrs uzsver. Bet medicīnas aprūpe ir radusies tikai šodien, vakar tās nebija? http://ltv.lsm.lv/…/raksts/28.10.2015-tiesa-runa.-par-neatri>sinato-kvotu-problemu-un-citiem-trukumiem-.id58878/