.... tāds vienkāršs Puisis
25. aug 2014. 12:42
Ļoti patika Maijas ievietotā mūzika un- vispār- emocijas, ko izraisīja tas mazais, bet- tik jaukais- pierakstījums
Es gribu mzl par kādu Puisi, kurš tikko bija- te, un- lika man- reizi kārtējo- ar mazām lietiņām- padomāt- par lielākām..
Puisis ir apaļš bārenis, dzīvo mazā mājiņā viens, un audzē vistas. Un tad- staigā pa mājām un darbiņiem- pārdodams olas. Es viņam dotu gadus 30, ja nezinātu, ka jau labu gabaliņu pāri- 40. Ciema muļķītis, lkm tā te skaitās. Bet- neskatoties uz savu atpalicību- spēj pats par sevi un savām vistiņām- rūpēties. Un vnm ir priecīgs ļoti, ja kāds ar viņu- aprunājas. Es parasti parunājos, cik nu man tas sanāk. Viņš man priecīgs pastāstīja, ka svētdien te būšot lielais zivju tirgus, es nesapratu- cik liels, bet- ne jau tam ir nozīme.
Jā, tas ir tas pats Puisis, kuru reiz jau pieminēju- viņa hobijs- kolekcionēt nekrologus. Un tad, kad ziemā atstiepa man savu dzelteno somu, pilnu ar albumiem, kuros tie salīmēti, tad es biju neīsta un notēloju, ka mani tie interesē /es vnk nespēju savādāk!!- redzot to bērna prieku viņa acīs, ka kādam tie albumi interesē!/.. jā, un naktī, tad, neielūkojusies nevienā no tiem, izliku to somu no savas istabas- man vnk bija kopā ar to- neomulīgi..
Bez kādas morāles vai kā: pārāk bieži nenovērtējam tās dāvanas, kas dotas- mums..
Atslegas vārdi: tie paši mazumiņi0
Komentāri (54)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Elitá K. 25. aug 2014. 17:15Es gan nesmalcinu,Juta,...gareniski sagriezhu....tá,ka pat sénes forma paliek...un tad...olá,miltos,olá...un uz karstas elljas panná cepu........
Jut i. 25. aug 2014. 17:10..siiki sasmalcina bekas,klåt ola,milti,mazliet pippar',såli un uz pannas prom!...
Elitá K. 25. aug 2014. 16:59Man visu laiku gribás pajautát....to praktisko jautájumu- Ká Jús gatavojat baraviku karbonádi? Varbút ir káds knifinjsh...priecíga bútu uzzinát....!!!!!
IlonCis I. 25. aug 2014. 16:31Bez komentāriem...
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:58Tikai par manu līķi!!!
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:55Valdi,Tev jau netiks nemaz dota izvēle,būs jāēd un viss
Ingrida X. 25. aug 2014. 15:52Valdiņ! necērt gan- rokas!!! traki daudz asiņu- pa gaisu!!! + grupņiks
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:51Ha!Drīzāk es sev rokas apcirtīšu,nekā no jūsu ,,kulinārijas'' ko ņemšu.
Ingrida X. 25. aug 2014. 15:50... un- kad abas četras dos vaļā to pavārgrāmatu .. a kāpēc nē??? neatceros precīzi, bet vienas Ziedoņa epifānijas doma ir tāda: es revidēju kapsētas... un- to bezpersonisko uzrakstu vietā uz pieminekļiem, kko, kas tikai šim cilvēkam- raksturīgs.... bet mēs, savukārt, tajā standartceremonijā pie Aiziešanas, tā- Aizgājēja- mīļāko ēdienu receptes... .. un??? man, personīgi, patiktu!!!
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:49Tad jau mēs par visām varēsim Tev arī ko pagatavot,kaut vai sēņu karbonādīti
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:46Re kur Maijiņas sirsnība un laipnība.Vispirms nomirdina badā, grupiniekā pie kapa pakauc un tad jau dzīvo zaļi
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:41Nu,a pēc tam jau varēs arī pavārgrāmatu lasīt
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:40Dzeju?Tu? Labāk palasi pavārgrāmatu....
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:38Valdi,es protu smuki lasīt dzeju,no kapa piepacelies ,lai paklausītos
Ingrida X. 25. aug 2014. 15:36oki, Valdiņ!!! tikai tad, ja pateiksi: Re, cik labi- abas četras atnācāt!!!- nekas tur no gaudošanas nesanāks; panesīsies smejamais- un tikai!!
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:32Vienkārši sakot,kad kāds nomirs-es jūs uzaicināšu pie kapa par gaudotājām.
Abas četras
Ingrida X. 25. aug 2014. 15:32Maija- 15:18 un Ineta- 15:22
Un atkal- viens saulstariņš- bonusā!!!
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:30Ne tikai pamaniju.
Dzēsts profils
25. aug 2014. 15:29Paldies ,BOSIK,ka to pamanīji
Ingrida X. 25. aug 2014. 15:29IlonCi!!! Tu atkal /15:13/ pateici šo domu- manā valodā
Jā, bija viens Puisis, ļoti ļoti smagā formā slims ar epilepsiju, manā pilsētiņā. Aiz biežā skābekļa trūkuma smadzenēs, Viņa prāts regresēja un regresēja.. Bet- fiziski- kā jau Puisis. Un tad- aizvedu Viņu un vēl pāris Cilvēku uz invalīdu sporta spēlēm Murjāņos. Un- tas Prieks, tās mirdzošās Acis!!, kad Viņš saņēma savu apbalvojumu /laikam par 3.vietu/ sprintā!!!! Tas, kā Viņš uz mani paskatījās!!! Tas nav uzrakstāms... Un tad- kad rādīja man savus kausus, sapelnītus novusā un kur vēl tur, kad biju aizgājusi uz Viņa mājām... jā, kad Viņam palika tieši 30, tad- lēkmes laikā krita- liktenīgi... ai, Meitenes manas!!!....
Es nelasu morāli, nemācu- nevienu, kur nu!!, ko var kādam citam ieborēt, ja pašai sev- nesanāk vnm... es tikai zinu, cik bieži, daudz daudz par biežu!!!- aizmirstam ko bezgala būtisku...