Jāuzraksta tagad, rīt pa dienu atkal aizmirsīsies. kaut kad pa TV dzirdēju, ka labākais trenažieris esot dārzs, kas "saglabā jaunību". Es jau arī izmantoju to savu trenažieri. Tik piekūstu. Šodien rīta pusē aizgāju uz kapiem, kauns teikt, bet šopavasar vēl nebiju bijusi. Jāsakopj tak bija, lai nekas netraucētu tos, kas ar olām aizies. Pa ceļam satiku skolas biedreni Solveigu, viņa pie mājas apgrieza krūmrozes, kad gāju atpakaļ, viņa joprojām grieza. Johaidī, es tak ilgi tajos kapos grābu, cik nogrābu, vējš tūlīt pagādāja atpakaļ. Labi, ka pie vecā kapa vējš nemaz netraucēja. A es vēl brīnos, ka tik maz padaru. Solveigai tak nekas  cits kā vecums nav. Tā staigāšana uz kapiem man laikam bija briesmīgāka par pastaigu pa pilsētu bez Tevis. Ja rīt nelīs un būs silts, izmazgāšu koridora paklājus, malka, uz kā tiem "karāties", vēl ir un tās suņu spalvas man pašai krīt uz nerviem.
Kā Tev? Vesela? A man jau daudz (pēc mana) pieneņu saknes priekš Tevis.