forshi tad jau mees vienaadas....

..........labi jau, ja tikai mežā.... es, iznākot no veikala, vnm! šauju uz pretējo pusi! Kad bērni bija mazi, iesmēja: "Pēc tevis, mammuc, var pareizo virzienu labi zināt- tas, kurā tu nedodies!"

kaut kaads topograafiskais vaajpraats iestaajas mezhaa....tas esot daudziem taapeec jau tos sunjus njem liidzi

.....sasmējināji!!!!   Tu- krūmos! man- nemaz trīs priedes nevajaga, pietiek ar pusotru, lai nojuktu, uz kuru pusi tad man īsti vajadzēja...   Tie, kas zina mani, zina ka nemuldu- tā ira!

man muljkjiigas domas paliidz ....nevar jau taa jokot,bet kad saproti,ka ....vsjo...vajag izdariit ko traku nu...piem.apmaldiities mezhaa ...tagad jaasmejas pashai...es pat kruumos apmaldos

vēl viena Tā Puiša dziesmiņa, kas man traki patīk:

....tur jau tas trakums, ka- Nē! Pat telefonu reizēm tad atslēdzu; ierokos savās grāmatās un sirdi plosošā mūzikā, ka pilnīgi riebjas! Un tad, kad esmu punktā, kad nav vairs īsti spēka sevi sastutēt kopā /tad saki- kādi tur kalni????; iegāzties aizā, uz palikšanu- un tikai!/, tad- nogriežu kā ar nazi tās piņņas un pārējo- kašājos atkal augšā!   

Ingriid....Tu arii nevienu negribi redzeet ...dzirdeet...tajos briizhos

nu un? Tas tak netraucee kaapt kalnos    kaap un zheelo sevi

man, Marika, ira gan liegts!!!; kad sāku to sevis žēlošanas epopeju, tad nesanāk tik viegli nobeigt

kaapeec liegts? Nav tak