- Tu labi izskaties, es arī esmu smuka.
- Es vienmēr labi izskatos, tu smuka esi tikai arī. Ha.
- Vai tad tas nav tas pats - smuka esmu. Pati vainīga, ka aizmirsi lūpas piekrāsot, es gan neaizmirsu, esmu vēl smukāka.
Un mēs devāmies pastaigā pa pilsētu. Pastaiga bija tikai pa ceļam, iestādes, ko apmeklējām - lietišķas darīšanas. Lēnām ejot visu var labi apskatīt. Arī citus cilvēkus.
- Es šodien nemaz resnāka nedrīkstu palikt, kājām tie pāris kilogrami būs smaga slodze. Man vienmēr ir bijuši kādi 64 kilogrami.
- Kā sarunājušas. Kādreiz, kad svēros ziemas mētelī un zābakos un nebija mani 63 kg, bija "jākaras". Ha.
- Bet šodien jaunie par to nedomā. Paskaties - uzpampuši no sliktās dzīves...
Nekur tālu nebija jāskatās. Pa priekšu gāja sieviete kaut kādos tipa mežģīņu garos svērkos. Zem tiem kaut kāda necauspīdīga odere, laikam lai neredzētu ļumīgās kājas. Jauna sieviete, bet resna kā baļļa, viņai pa priekšu skraidīja puika un meitene, arī resni. Apmēram 10 gadīgā skuķa vēders varbūt ar korseti varētu tikt saspiests mazāks. Nav jau ko brīnīties - poncorns viņu vidū nav tas iecienītākais, visādi citādi netikumi gan, virsū uzdzerot cokacolas un citus gāzētos.