..ai..ai..ai.. cik forši tad, kad atkal sāc krāsiņas redzēt, atk, kaut mazmazlietiņ vēl, prieciņu jūti!!!
Kad esi bijusi sasniegusi robežu, kad vairs jau nav kur, kad šķita- kas tad nu tgd esmu? staigājoša čaula un tikai...un tagad, kad lēnītiņām saturs atgriežas, līdz ar to- atkalticēšana sev, vēlēšanās sapucēties un vsp darīt viskautko...nu tad ir vnk jauki!!!
Mani jaukie līdzcilvēki te! Lai izdodas vnm, arī šķietami noburbuļojušiem, iztikt laukā, atpakaļ gaismiņā! Nu gribas man šobrīd visus Jūs uzmundrināt un apmīļot, ka nu vai!!, arī tos, kam esmu ne visai..
Paldies maniem draugiem, tiem īstajiem TE, kā es būtu spējusi, un kā vēl spēšu?, bez Jūsu nepārtrauktā atbalsta?; kad bieži, aizmirstot paši savas nebūšanas, turējāt mani jēgā...Protams, ka mīlu Jūs!!!:)
Atslegas vārdi: atpakaļ0
Ineta L. 1. mar 2013. 17:21Ja regulāri, tad grūti, ja retu reizi, nav tik traki Ja būtu blakus intravertam cilvēka, iemācītos viens no otra nedaudz- viens emocijas izrādīt, otrs nobremzēt..
Ingrida X. 1. mar 2013. 17:21paga...max max...nu man jaapdomā...Tuvāk??? Es taču gribu vēl šite!!!! Ka vai nu!!!
max m. 1. mar 2013. 17:19Tàdi cilvéki Dievam tuvàk
Ingrida X. 1. mar 2013. 17:18max max.
Nu super!!!! Pašiem savs klubiņš iekš >psiho< :D
Inetiņ.
To jau es nezinu...man šķiet, ka pagrūti ar tādu..
Ineta L. 1. mar 2013. 17:15Varbūt Taviem draugiem tieši patīk tas, ka esi tāda, kāda esi. Bez viltus, glaimiem, ar tūlītēju reakciju un dzīvām emocijām?!
max m. 1. mar 2013. 17:15es ari esmu >psihs<!
Ineta L. 1. mar 2013. 17:13Emocionāls pļuriņš
Ingrida X. 1. mar 2013. 17:12esmocionāls = emocionāls, pāremocionāls, pārsakapināts....nu koroče- mūžīgais galējību cilvēks :D
Ingrida X. 1. mar 2013. 17:10ai, man ir tā- kad esmu nelaimīga un nobrukusi, ka nu vai!, tad lielākoties ielienu pagrīdē, mani patiesie draugi tad zina- labāk likt svētu mieru...nu nepatīk man ar savām piņņām citiem virsū krāmēties (ai, abi Māri un manu mīļo M.!, Jums jau ir ticis gan..)...nu vot- un tad, kad esmu atkal priecīga, ka vai nu!, tad varu uzkrist kādam atkal savukārt uz nerviem ar to... tāds esmocionāls pļuriņš, kur tad sevi bāzt???
Ineta L. 1. mar 2013. 17:07Jauki max Man , kad labs noskaņojums, arī ko gribas uzrakstīt blogā, lai parunātos, nenonīktu un neizčākstētu tas noskaņojums kā pērnais sniegs. Pat "uzbraucieni" tādos brīžos nespēj skumdināt!Gribas apskaut, noglaust muguru, lai otrs nekreņķējas tik!
max m. 1. mar 2013. 17:02"Kaut kā tos priecīgos noskaņojumus paši ar sevi vairāk "pasvinam", bet, re, cik foorši, ka padalās!"
Ineta smuki pateica
max m. 1. mar 2013. 16:54..es jau tà jutu..,ka esi no tiem retajiem..cilvékiem
Ineta L. 1. mar 2013. 16:53 Kā mana mamma mēdz teikt: "Derži hvost pistoļetom!"
No pašas jau ar atkarīgs, cik gribi turēties virs ūdens! Kad lielais izbīlis, šoks pārvarēts, tad tik peldi! Sapratusi esmu, ka liels stress un steiga neļauj saskatīt visu skaidri(kā Tu saki krāsās), tā ka jebkurā gadījumā, laiks gan dziedē, gan ļauj visam pa plauktiņiem salikties. Malasis, ka māki arī prieku paust! Kaut kā tos priecīgos noskaņojumus paši ar sevi vairāk "pasvinam", bet, re, cik foorši, ka padalās!
Ingrida X. 1. mar 2013. 16:53Sasmaidināji ar savu pierakstījumu 16:50, pa riktīgo!!! :D
Tad jau man jālien google translate, vai, lai po francuzki Tev uzrakstītu, ka Tu, savukart, vnm esi džentlmenis, šī vārda foršākajā nozīmē:)
max m. 1. mar 2013. 16:52iista Frauhling..die Letishe Top-model!
max m. 1. mar 2013. 16:51der grune walde...und du ist da...
Ingrida X. 1. mar 2013. 16:50Citādāka, max max, es nemaz nemāku būt!!!
Tas ir reizē arī mans krusts, diemžēl..
max m. 1. mar 2013. 16:50ne die,der ir her-vechi..
max m. 1. mar 2013. 16:50Der shohne madchen Ingrinda
max m. 1. mar 2013. 16:49Frûhlings commer,nàk...