Nu, ne jau visa pasaule griežas ap  caur rozā brillēm skatīto objektu.  Pārcel pasaules centru uz sevi. Un pievērsies tam , kas Tev bija aktuāls pirms rozā briļļu perioda. Kaukt nevajag, tas bojā sejas ādu.  

Sameklē jaunas rozā brilles

Kādreiz bija visādas aizraušanās,tik es to visu atliku malā rozā briļļu dēļ un tagad sēžu un kaucu,nu vai es neesmu sitama?

Apgūsti kādu jaunu rokdarbu veidu, varbūt tiksi pie kāda interesanta apģērba gabala vai aksesuāra

Jā tikai man sāk palikt garlaicīgi,rutīna.

Slinkum, slinkum, laid Zaigu vaļā
Nu bet forši - , pa trīs mēnešiem ir jāuzkrāj enerģija nākamam darba cēlienam. Uztver šo laiku tā.

3 mēneši vien brīvi būs un jau ir apnicis  atpūsties? Tas ir kaut kā neticami pilnīgi..

Man tās draudzenes patālu  

Problēma ir tajā,ka esmu slinka  
Bet ja nopietni,nu nezinu kādu darbu varu darīt trīs mēnešus ziemas periodā,jo pārējo laiku man ir darbs,un man ta vairāk gribas strādāt tos devinus mēnešus,jo es tad labi nopelnu.

Man pēc 10 gadu darba maratona atkal ir "pīppauze", bet es labprāt dzīvojos pa māju, sagribas sabiedrību, aizeju pie draudzenes, vai viņa pie manis, un tad abas kaut kur aizejam.

Tad kur ir problēma- nav darba? Varbūt var tomēr kaut ko sev piemērotu sameklēt?

Man arī likās burvīgi pasēdēt mājās,kad strādāju,bet divus mēnešus jau atpūšos,par ilgu man un gribās arī sabiedrību.

Reizēm ir jāļaujas "nekādarīšanai", tas arī ir svētīgs pasākums.

Nu es tāda arī biju,bet nu notika kaut kas tāds,kas man lika mainīties un nolaisties no saviem debesu augstumiem   Bet es nesūdzos,ir labi kā ir.

Burvīgs laiks, kad var sēdēt mājās un vērot  ziemas dabu pa logu... Īpaši, kamēr bērns skolā -  rakstu, lasu, adu, knibinos ap mājas darbiņiem, gatavoju ēst, un mani silda doma, ka nekur nav jāiet, feini.

Ja tēlo - vienalga ko un kadu- tad tiešām- talu netikt.. Vajadzētu būt- patiešām tādai- tā ir pamatīga atškirība.

Biju ārā,arī adu un visu ko vēl daru,bet šķiet par ilgu esmu nosēdējusi mājās un kaut kāda apātīja jau uznākusi.

Zini,ir kaut kāds brīdis,kad tu sāc saprast dzīves vērtības,un tur nav vietas,ne lepnumam,ne izsmieklam,drīzāk pacietībai,kura protams arī nav bezgalīga,ir protams reizes,kad ir spīts,lepnums,bet nu tas nepalīdz,kādreiz arī tēloju dikti gudru un nekur tālāk jau netiku.

Vai tad ir arī tā, ka - nav ko darīt? Mājās vienmēr ir kads darāms darbiņs, ja nu ir liels slinkums, brīvs laiks - lasīt, adīt, rokdarbus var dažnedažādus tagad realizēt..vingro, dejo, dziedi..Un- nav jau tik auksts, lai nevarētu ārā iziet..

.OPS...tad jau vinj$ ir dikti populàrs,bet tu éninjà,4.sienàs sédi un uzticiigi klausi,ko tev dariit,ko,né????