Vasara!
Es Tevi mīlu, vasara!
Eju kalnā gavilēt, bet - ievziedi tējās izdzerti, ceriņu kupenas dejo atmiņu valsi, tagad jasmīni pēc zemenēm smaršo un vilina- nāc, nāc, paskaties, kāda rasota odziņa! Vai! Tā tik skāba!
VASARA! Tu esi tik īsa kā viena laimes diena!
Izeju laukā agri no rīta.
Sveicinu mežu, debesis, zemi.
Izstiepju rokas, atveru plaukstas
Ielec saujā saulītes stariņš.
Pie vaiga lieku, apmīļoju,
Siltumu jūtu, kā māmuļas glāstus.
Paceļu augstu saulītes staru
Zeltīta gaisma nolīst pār zemi.(A.Brice)
Saulīte līgo,
Vasara spīgo,
Putniņu dziesmiņas atskan ik brīd'.
Tauriņi skraida,
Saulgozī klaida,
Pasūcot medu, uz puķītēm slīd.
Ta skaba ,tas nu tiesa