Kas to zina, kā ir patiesībā. Katra dzīve taču ir komēdija. Kā uz to skatās, tāds ir jautājums.

ABBAs laiks kolhoza kultūras namā vakaros bija foršs ne jau tikai vecā lentinieka dēļ. Kolhozi bija viena laba lieta - tur bija brigadieri, kas katram noteica, ko un kā darīt. Tagad visi ir saimnieki. Bet - kas bijis pagājis. Lentinieki arī pārauguši. Pērkona kasetnieks, ko lekciju laikā Māris (cits, kaut Melgalva spīdīgais uzvalks ar biksēm kerziniekos turpat vien kaut kur bija) nebija skops aizdot, nāca pēc tam.

Katra dzīve ir komēdija. Kā uz to paskatās. Var taču teikt - krievi vainīgi, ka tu nedabūji čības. Var teikt. Kā bija patiesībā? Vai tā vecā, mūžīgi čīkstošā sieva, nebija tā, kas mani pagrūda malā? Unītī bija izmestas vācu čības. Es ar tādas sagribēju. Rindā gan neļāva stāvēt resnais grūtnieces vēders un čaklie malā pagrūdēji. Iztiku bez čībām. Tagad jau čību pietiek, ko pirkt visiem, bet vai tā nauda nav pagrūsta malā? Hm, ABBA par to nedziedāja? Tikai par sapņiem un jūtām?