Laika ziņā refendums nenovēršami tuvojas. Es tikai vēl joprojām nezinu, iet vai neiet. Nav neviena, kura teiktajam uzticēties un piekrist.
Īstie krievi nav slikti cilvēki. Tie arī te jau sen integrējušies, kaut sākumā uz balli gāja tērpušies vietējo naktskreklos. Vai tad pēdējos gados politikāņi paši nav salaiduši dēlī to integrāciju, ka tagad pēkšņi var uzpeldēt valodas jautājums? Vai ar emocionāli visaktīvāko - valodas jautājumu - tautai nenovērš uzmanību no kā cita? To tautību nesadzīvošanu radījusi pati tauta vai tikai politikāņi? Ja kāds parasts cilvēks teiktu - es tā nedomāju, bet saku, viņu sūtītu pie mediķa, bet politikānis tā teikt var un ir daudzi, kas viņam pat tic.
Esot jācīnās nevis pret krieviem, bet gan žīdiem... Ebreji ir gudri cilvēki. Garais deguns gan norāda piederību ebrejismam un gan arī - žīdismam. Tā uzreiz nemaz nevar pateikt, kurš ir tikai ebrejs, kurš žīds, kas nēsā apkārt visādas lupatas. Laikam jāpaiet. Jaunjelgava, kuru esot radījuši ebreji, kā bijis tā palicis žīdu miests. Ebreji radījuši arī Varakļānus, bet Varakļāni ir skaista pilsēta ar vecu pili un parku...
Latvieši tik ir tādi, ka "uzķeras". Gadsmitiem "uzķērās" uz žīdu pauniniekiem, nu kārta lindermaniešiem. Tie pauninieki pelnīja paši, kas maksā šodienas "aktīvistiem"?
"Uzķeršanās" ir iekšā. Īslaicīga domāšana - iekšā, pēc manis kaut ūdens plūdi, bet man nepatīk Dzintars, balsošu referendumā par otru valsts valodu - gan jau tā saka. Saka un dara arī. Divdesmit gadi pagājuši, bet cīņa par neatkarību nav palikusi vieglāka. No barikādēm nav nokāpts. Un pirms to gadu desmitu barikādēs gan jau bija vieglāk - pa gaisu lidoja reālas šaujamo lodes, tās vienkārši vai nu trāpīja vai ne. Bet šodien pa gaisu virmo nereālas lodes, no kurām nemaz nevar reāli izbēgt. Nereāli tikai pieņemt vai nepieņemt. Ugunskurus var dedzināt, ugunskura dūmi ir laba lieta, lai neredzētu nereālas lodes. Ugunskura gaisma lai tiek citām paaudzēm. Tās varbūt to ieraudzīs.
Tagad parādījies kāds tāds, kas saka - tas ir nožēlojami, ja vienā valstī ir tikai viena valsts valoda, kurā jārunā cilvēkam. Manis pēc cilvēks var runāt kaut 100 valodās, pat ķīniski līdz Ķīnas mūrim rāpojot. Tikai valstī ir jābūt vienai valsts valodai.
Referendums tuvojas. Ja izlemšu iet, tad balsošu par vienu valsts valodu. Ja nu nākošo referendumu par valsts valodas ieviešanu izdomā rīkot par latgaliešu valodu? Tur gan laikam balsu nepietiek (neesmu parēķinājusi) un Latgale pati krietni patukšojusies - ko gadu gaitā neizdarīja latgaļi paši, to pabeidza politikāņi.