Cik tālu mēs esam gatavi ielaist vai neielaist tuvu cilvēku savā privātajā teritorijā?
Vai pilnīgi, daļēji, vai nemaz...Vai esam gatavi dalīties savos iespaidos,
pārdzīvojumos, noslēpumos? Vai protam pilnībā uzticēties?
Atslegas vārdi: attiecības38723, privātums0, uzticēšanās2
Dzēsts profils
17. dec 2011. 17:50Tas atkarīgs no tiem diviem.Tāpēc jau viņi ir tuvi.
Inese B. 17. dec 2011. 17:47Tuvi cilvēki ir tuvi it visā , kad patiešām ir tuvi ...
Marika k. 17. dec 2011. 17:27Sanitai Berzinai pilniiga taisniiba!
Dzēsts profils
17. dec 2011. 14:57...ir tak dzirdēts par dvēseles radiniekiem.....tbet piekrītu,ka pilnīgi visu nevienam nav jasaka uh ar visu nevar dalīties....
Inese Z. 17. dec 2011. 14:50Ja iet runa par TUVU cilvēku,tad ielaižu savā privātajā teritorijā ... paziņa - tur nekad netiks...
Medus M. 17. dec 2011. 14:26 Katram cilvēkam ir jābūt arī tikai savai teritorijai, kā citādi!? Iespaidos varu dalīties un to daru... Mani pārdzīvojumi- tikai 'tuvākajam cilvēkam ...Noslēpumi- mani! Kas tie par noslēpumiem, ja stāstu laukā....
Ir jāprot uzticēties, jāzina tas, kuram un ko uzticēt...
Dzēsts profils
17. dec 2011. 14:18Manuprāt,tas atkarigsno t'a, cik otram uzticies tik tuvu viņu arī sev laidīsi!
Dzēsts profils
17. dec 2011. 14:14Divu cilvēku tuvums vnm ir tabu priekš svešiem ..., viņu pašu ziņā , cik tuvi viņi viens otram ...,
nav definīciju , viss balstās uz izjūtām , cik tuvu sev sajūtam otru - tik daudz arī gatavi atklāties ...
Dzēsts profils
17. dec 2011. 14:09Privātuma žogu skaits ir tieši proporcionāls
slēpjamo skeletu skapjiem.
/no geto/
Sanita B. 17. dec 2011. 14:05Diemžēl atklātība ne vienmēr tiek novertēta. Tā var nostrādāt kā bumeranga efekts pret Tevi pašu, un, ja to izdara kāds, kas Tev tuvs, sāpe ir liela. Tāpēc ar to uzticēšanos ir tā, kā ir. Varbūt reizēm neprotam izšķirt, ar kuru drīkst, bet ar kuru nedrīkst būt līdz galam atklātiem.
Gunars s. 17. dec 2011. 14:03Nekļūsim par izlasītu grāmatu. Mīļotais draugs, pret tevi atspersies, nogrūžot tevi bezdibenī.Kopējie bērni var satuvināt visstiprāk!
Dana D. 17. dec 2011. 14:03Tikai patiešām tuvus cilvēkus ...
Vineta K. 17. dec 2011. 13:46Var,stastit visu.Bet nekad,lidz galam.Jo kur ir garantija,ka pec laika viss stastitais neparvesas,viena dzila murga.......
Alise .. 17. dec 2011. 13:41..tas ir jāmācās, ja grib veidot attiecības...Bez atslēgas, kas paver tuvās būtnes iekšējo pasauli un ļauj tajā ienākt, ikviens mēs esam tikai klejotājs, kurš klīst likteņa ceļos..uzkavēdamies dažādo gadījumu attiecību nakstmītnēs..
Protam gan uzticēties, gan dalīties...tikai reizēm uzceļam sev apkārt cietoksni, jo redz, ir nācies pagātnē kļūdīties...un negribas sevī ko mainīt!
Dzēsts profils
17. dec 2011. 13:30Tas jau būs atkarīgs no tiem diviem cilvekiem- viņu attieksmes vienam pret otru, kāda bijusi audzināšana ģimenē, kas ir pieņemami , kas nē.