Gadās kādreiz...Reizēm tiešām būtu pat labāk ja nebūtu neko dzirdējusi!

jaa noklausities nav smuki bet darit var

         Kādreiz pat ir tā, ka nezini, kur sprukt, kad  autobusā  divas draudzenes savus vīrus  ZEM LUPAS PALIEK.... Kā lai neklausās, ja Dieviņš ausis devis, bet vates kušķa nav līdzi.....

ja aiz sienas kāds ar buciņu pie sienas pielipis, vai it kā sarunājas ar kādu, bet īstenībā ir lietas kursā par ko runā blakus stāvošie, tā ir nepieklājīga noklausīšanās:)

Ko tur padarīsi, ja tik tiešām braucot autobusā-aizmugurē kādi ļoti diskutē par kaut ko...Negribot jau visu dzirdi. Taču arī es protu atslēgties un nedzirdēt, domājot ko savu.

Neviens jau speciāli nenoklausās. Ja es atrodos sabiedriskajā transportā, man vienkārši nav kur sprukt,gribi vai negribi, man jāklausās svešas sarunas. Parasti mēginu domāt par kaut ko savu, plānoju nākošo dienu vai kādu ideju pārdomāju, dažreiz lasu.Ja cilvēkam nav kultūras, likums nepalīdzēs, pat ja tāds būtu.

NEKAD NENOTIEK,NEJAUSI.....