Pilnīgi salūzusi, gadās visādi, bet vai to vajag tiražēt, Esmu cīnītājs -  kaut ko
tādu saņēmu pēc vakardienas publikācijas. Jā, tur kaut kas tika minēts arī par pasmiešanos. Pasmiešanās par citu, cita izdarībām ir arī ņirgāšanās. Labu veiksmi. Bet vispār smiešanās ir liela māksla, ne visi to prot, kā jau visu.
   Kas tad ir cīnītājs? Tas, kas cīnās ar cīņu cīņas pēc? Vai vispār vajag cīnīties? Cīnīties tak var gan par, gan pret cīņu, cīnīties var pret vai par labām lietām. Dažkārt uzvarētājs cīņā ir tas, kas cīņā zaudē, suns suni tak neapēd, bet vājākajam palīdz. Ne velti saku, ka suņi ir labāki par cilvēkiem - uzticīgāki, mīlošāki, paklausīgāki.
    Kā es varu tik atklāti par sevi ko teikt? Pirmkārt, kas ir īstenība, zinu tik es. Otrkārt, es neesmu  tajā partiju biznesā, kur saka - es par to domāju, bet partijas valde vēl nav pieņēmusi lēmumu. Pieņems lēmumu, par ko domāt ir labi, par ko - slikti?Un ne jaupilnīgi visi biznesa plāni ir grandiozi un realizējas dzīvē. Daži partijnieki to aizmirst. Lai gan saka - mūsu partija nav nekāds bizness. Kas tad? Tikai ideoloģija? Ideoloģija, kura ekonomiski, finansiāli ietekmē  visu tautu?