Gudrības trūkst. Var atsaukties uz veco -kāda tauta, tāda valdība, vai - kāda tauta, tādi žurnālisti. Likties mierā un viss, tad jau redzēs, vai vangai būs taisnība vai ne par to pasaules galu.
Tante bauskā lai pagaidām iztiek ar ziņām ziņojumu dēlī vai kādos oficiālajos izdevumos. Ziņai, tīrai informācijai no viedokļa vai abu sajaukumiem preses izdevumos jābūt nodalītai kaut pēc izvietojuma. Te atkal jābūt gudrībai - rakstītāja un izvietotāja gudrībai un paša lasītāja gudrībai arī.
Bet gudrības trūkst. vai daļa vainas artavas nav jāuzņemas pašiem žurnālistu sagatavotājiem (manuprāt, visvairāk tiem, kas kādreiz vienīgie valstī palīdzēja apgūt žurnālista profesiju)?
Šodien daudzi uzskata, ka nākotne drukātajiem papīra medijiem nav paredzēta, tos aizstās elektroniskie masu mediji. Vai netā iztiks bez gudrības?
Kopš algotu darbu nestrādāju, šad tad palasu komentus. Br. Kas tik tur aiz tiem anonīmajiem nikiem neslēpjas. Par sargsuni,saziņu, informētību, atklātumu, godīgumu... viņiem nav ne jausmas. vaukšķēt gan iemācījušies. vauksķēšanai nekādu gudrību nevajag, pietiek, ja uz klaviatūras no burtiem prot izveidot vārdu.
Par slēptajām drukāto mediju tirāžām it kā daudz zināms, bet kā tad ir elektronisko masu mediju blogu apmeklējumu. Izdevēji vismaz nojauš, cik lasītāji rakstu lasījuši (vismaz virsrakstu izlasījuši, jo visi jau nesāka tā kā es - izlasot parakstu). Bet kas ir apmeklējums? lasīšana vai komenta rakstīšana, nelasot rakstu?
Tas, ka rakstošie akli pakļāvušies izdevēja prasībām, tik liecina par to, ka rakstītājiem gudrības nepietiek prasības apiet. Ir skaidrs, ka šodien daudz kam nepietiek naudas. Papīrs un krāsa nav par velti, bet gudrība neko nemaksā. Ir tikai jāgrib.
LNT runā par Inlektuālo apokalipsi. Runāt ir labi, vajag. Tikai - šī tauta ir naska uz vispārinājumiem un stereotipiem. Ja raidījumā viens panākumus guvis radošais saka, ka augstākajai izglītībai nav nozīmes, tad tautā būs gatavs stereotips - mācīties nav jēgas, augstskolas nav vajadzīgas... Tiem stereotipa vispārinātājiem laikam šķiet, ka inteliģence iedzimst. gandrīz tāpat kā gudrība. Ha. Nu, manuprāt, lai gūtu vienu un otru, ir jāstrādā. Daudz jāstrādā. Jāgrib strādāt. Jāgrib mācīties. Tik tā gribēšana laikam tiek nīdēta jau dīgstos. kam to (nīdēšanu) vajag?