Jau viesu grāmatā  uzrakstīju, ka tie rūķi ievilka pasakā un izdzina, kad gāju prom. Bet to pēdējo  pašu izvēlēto pienākumu viņi tā īsti nepilda. Guļ, vai? Es tak joprojām atgriežos pie rūķiem. Kopš zinu, ka tam grāmatniekam grāmata plīsusi dedzinot, tas lasītnegribētājs, kurš nu piespiests, manā prātā atgriežas vēl un vēl.
   Īstenībā vakar beidzot apmeklēju rūķu izstādi Aizkrauklē. Skaisti. Arī - drosmīgi. Rūķi uz izstādes guļu devušies tādā pusbagrabiņā, nekāds sniegs viņiem netraucē.
   Rūķu autore visu mūžu strādājusi ar mākslu saistītus darbus, tik tagad saņēmusies pirmajai izstādei.
   Varbūt kāds rūķiem var pateikt, lai katrs rūķis sagādā vismaz īres maksu par dzīvokli? Jaunus rūķus no māla taču nevar taisīt, ja no pensijas jāsamaksā par dzīvokļa īri arī vecajiem rūķiem un jābaro dēli, kuriem ar darbu šodien ir kā ir.