Neviens jau Tev to otro pusi uz paplātes klāt nenesīs- lūk, ir  klāt, vari mīlēt, vai ne. Tātad- jābeidz puņķoties un kaut kas lietas labā jādara, ja jau ir tik liela vajadzība  mīlēt .

Ko Tu?!    Šeit tik daudz brīvas,šķirtas sievietes un Tu raksti,ka nav ko mīlēt! Ko tad Tu uzskati par mīlestību? Darbu,Dzimteni gan neviens nemīl!...

viss kas ir tev apkārt ir mīlestības vērts.

..ir jau ir ko mīlēt....kaut vai šo saulaino dienu mīli!...mīli to, jo tādas dienas otras nebūs, būs savādāka...!

Šajā pasaulē mēs esam ienākuši, lai mīlētu...kādēļ mūsu dzīves mainās laika gaitā grūti pateikt, kādēļ paliekam auksti un nejūtīgi laika gaitā? Kāpēc neprotam mīlēt un negribam, lai mūs mīl? Varbūt tā vienkāršāk  dzīvot...

http://www.youtube.com/watch?v=1PthHpFJP9A

Tā lai vecumdienās ir ko atcerēties.

Vai esi emocionāls? Man šad tad arī tā notiek, un tādos brīžos, gluži kā bēdīgos, vajag ar kādu padalīties

Kā dzīvot kā dzīvot pašam jādomā liels puika esi.Ja nav un vajag,tad nečīksti-ej un meklē!Kur?Nezinu...sāc ar kaut ko,tad jau redzēs...

nodarbojies ar labdariibu.

http://www.youtube.com/watch?v=3F25ZjdQaG0

nu uz aaru parsti raujas citas izjuutas

Es šoreiz nedomāju pat par otro pusīti, vienkārši ir brīži, kad tu jūties pārpildīts un mīlestība raujās uz āru.

tad atrodi kādu ko mīlēt... cik muļķīgs jautājums tik muļķīga atbilde

Kādu jau mēs vienmēr mīlam , bet ja runa ir par otro pusīti , tad ja meklēsim , tad atradīsim , ja gaidīsim , tad tā arī gaidot nodzīvosim .

ja ar sevi ir pa maz, tad uzrunā to īsto .....ja sēdēsi neta caurām dienām, no tā jau nekas  nemainīsies.....

Vienmēr var atras ko mīlēt.

Bet ja ar sevi ir par maz?

nu tad sāc ar sevi...tad sunīti vai mincīti...un ej sabiedrībā ...paskaties apkārt...viss notiekas , dzīve nav apstājusies....

Jāatrod un viss