Dzīvojam vienu dzīvi un,ja neesi laulājies baznīcā,kur jāskaita tie pātari,tad....Tev viss ir atļauts saprāta robežās!Es par brīvu laulību...:)))

neuzskatu neko sliktu,jo katram ir savas vājibas

cilveeks ir privaatīpašnieks un jebko ko aptausta, vēlas saņemt savā īpašumā...... ja tā nebūtu un mēs mācētu saņemt pozitīvas emocijas bez tīkošanas uz īpašumu, tad nebūtu šādu jautājumu....mums taču patīkami ka pārdevēja veikalā mums uzsmaida, lai ar viņa ir precēta??? Jums ir patīkami ja vīrietis smaidot atver Jums durvis, lai ar viņam ir sieva???? un kad kāds Jums uzdāvina ziedus, pirmais ko pajautājat ir: vai Tu esi pracēts? vai tomēt sakam Paldies un pasmaidam?

...ir bijušas šādas attiecības....neiesaku...sevis sāpināšanas sanāk vairāk kā saldo mirkļu...

Ja ari Tu satiecies ar preceetu-Tu tak nesatiecies viena.
arii precetais piedalas tajas arpuslauliibu attiecibaas:))
Ne-reti vaino to sievietu kura tagad te njems un aizvilinaas viiru projaam
no lauliibas..
taa vnk nenotiek...:))
Ja ir protams sievietes kuras atriebjas un speciaali aizvilina
-bet tur jau ir dziljaaks stasts-ar dziljaaku domu,
bet ta pat nekas nenotiek :))

pretīgi!

Precēts jau nav miris.

Laulībai ir tik smagas važas, ka to var pavilkt tikai trijatā!

Tāds vismaz būs ar pieredzi...

Ir pieredze, nju jau kā septiņus mēnešs tiekamies, un ir ļoti labi! Kā teica Valentina Andersen- labāk veiksmīgu precēto, nekā brīvo pārpalikumu!
PIe sava apgredzenotā turos tāpēc, ka ir bijušas situācijas, ka tie brīvie tiešām ir iedomājušies sazin ko, un domā ka sievieti iegūs ar varu- nekā nebija!
Tāpēc ari pieturos pie moto- labāk precēts, nekā brīvs varamāka!
Un esmu bijusi ari piekrāpta... taču tas tā...

Ljoti sarezdjits jautajums,kas ne vienmer atrisinas nesapigi un vienkarshi(biezak-preteji)......

spriest daudzmaz objektīvi par šādu situāciju var tas,kurš pabijis abās pusēs...morāli vai amorāli???...kurš varam būt tas soģis...attieksmi izteikt gan...bet nesāksim nosodīt...mēģināsim izprast...jo cik cilvēku tik situāciju...

Labāk nesākt.

Dzīvē jau sanāk visādi.  Varam nosodīt, aprunāt, nolādēt...bet sirdij jau pavēlēt nevar...ja Tu mīli, tad mīli...

nekad nesaki nekad :) kaut gan ir prieks par taadu paarlieciibu...
es domaaju,ka attieciibaas jau iisteniibaa nav ne zaudeetaaju ne uzvareetaaju :) jo katra tikssanaas par sevi..un katras attiecibas ir unikaalas :)

Man tādas nav un nebūs pieņemamas. Bet tas ir mans personīgais viedoklis, nevienam neko nemācot, neuzspiežot. Vai nu esmu pārāk lepna, lai būtu tikai mīļakā, vai otrā vijole, vai žēl būtu tā laika- nu nav interesanti būt aizstājējai, kaut kur slepjoties pa kaktiem- lai tikai k'ads neuzzin. Kāda tur romantika..

Diemžēl tā dzīvē notiek. Esmu bijusi frontes abās pusēs - gan mīļākā, gan piekrāptā sieva, bet zaudētāja ne reizi. Viss ir atkarīgs no attieksmes. Jāzina, ko vēlies, jādod arī tam otram izvēles iespēja un jārīkojas.

nu tas taa jusu sieviessu barinnaa..viiriessa viedoklis :)

mh...int3resanta teema :)
Bet viss ir banaali vienkaarssi..dziivot! Dariit to kas sagaadaa patieisi jaukus mirkllus,mazina dziives rutiinu. Un ja tikssanaas ar preceetu cilveeku liek justies labi, kaapeec gan ne..tikai jaapazinaas tas ka kaadreiz tas var arii beigties.. :)

Man arī nav pieredzes.................